Sistēmiskas iekaisuma reakcijas sindroms

Vikipēdijas lapa

Sistēmiskas iekaisuma reakcijas sindroms jeb sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroms (SIRS no angļu: systemic inflammatory response syndrome) ir iekaisīgs stāvoklis, kas skar visu ķermeni kopumā, atbildē uz smagiem kairinājumiem, piemēram, uz smagu infekciju, traumu, išēmiju, hemorāģisku šoku. SIRS ir sistēmiskā iekaisuma atbildes klīniskā izpausme. Šis stāvoklis attīstās pie pārmērīgas polipeptīdu un citu mediatoru aktivizācijas, kā arī šūnu vairošanās stimulācijas, kas sastāda citokīnu tīklu. Turpmāk ģeneralizēts iekaisums pieaug, zūd lokālās iekaisuma aizsargspējas un vienlaikus realizējas sistēmiskas alterācijas mehānismi.[1]

Diagnostika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušiem SIRS diagnosticējas, ja vismaz 2 no tālākajiem kritērijiem apstiprinās:[1][2]

  • ķermeņa temperatūra ir zem 36,0 °C vai virs 38,1 °C;
  • sirdsdarbība ir virs 90 reizēm minūtē;
  • paātrināta elpošanas frekvence (tahipnoja) virs 20 reizēm minūtē, vai ogļskābās gāzes parciāls spiediens arteriālās asinīs ir zem 4,3 kPa (32 mmHg);
  • balto asins ķermenīšu (leikocītu) skaits asinīs ir zemāks par 4000 šūnu uz mm³ vai virs 12 000 šūnu uz mm³, vai starp visām leikocītu formām nenobrieduši neitrofili (stabiņkodolainas formas) ir virs 10%. Ja stabiņkodolaino formu ir virs 3%, tas saucas bandēmija vai novirze pa kreisi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Козлов В. К. Сепсис: этиология, иммунопатогенез, концепция современной иммунотерапии. - Киев:"АННА-Т", 2007. - 296 с. ISBN 978-966-96724-2-1
  2. Rippe, James M.; Irwin, Richard S. & Cerra, Frank B (1999). Irwin and Rippe's intensive care medicine. Philadelphia: Lippincott-Raven. ISBN 0-7817-1425-7.