Citokīni

Vikipēdijas lapa

Citokīni ir mazmolekulāras olbaltumvielas (~5—20 kDa), un tām ir liela nozīme šūnu savstarpējā komunikācijā. Pie citokīniem pieskaita hemokinīnus, interferonus, interleikīnus, limfokinīnus un tumora nekrozes faktorus. Citokīni tiek izdalīti gan no imūnajām šūnām, gan endoteliocītiem, gan arī fibroblastiem un stromālajām šūnām. Viena veida citokīns var tikt izdalīts no dažādiem šūnu tipiem.[1] Citokīnu darbība atvieglo homeostāzi, tiem ir arī liela nozīme hipersensibilizācijas un iekaisuma attīstībā. Tie var iedarboties uz to pašu šūnu, kas tos ir sintezējusi (autokrīni), vai uz citu šūnu (parakrīni), kā arī dažiem citokīniem ir sistēmiska darbība (endokrīni). Citokīni iedarbojas, savienojoties ar specifisko receptoru uz mērķšūnas.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Cytokine" in John Lackie. A Dictionary of Biomedicine. Oxford University Press. 2010. ISBN 9780199549351
  2. Klīniskā medicīna III. A.Lejnieks ISBN 9789984813516. Medicīnas apgāds. 2012