Siu valodas

Rietumu siu
Ģeogrāfiskā; izplatība	Ziemeļamerikas vidusdaļa
Ģenētiskā; klasifikācija	Siu valodas Rietumu siu;
Atzari	; Apsaroku-hidatsu; mandanu; Misisipi (centrālās) ielejas; Ohaio (dienvidaustrumu) ielejas; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ;
	Siu (rietumu) valodu izplatība pirms eiropiešu kolonizācijas.

Siu valodas (angļu: Siouan languages) jeb rietumu siu valodas (Western Siouan languages) ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu saime. Tā ir otra lielākā kontinenta pamatiedzīvotāju valodu saime aiz algonkinu valodām. Siu valodas ir radniecīgas kataubu jeb austrumu siu valodām, ar ko veido siu-kataubu valodu saimi.

Siu tautai pieder lakoti, dakoti un nakoti, taču kā valodu saime tā ir daudz plašāka un ietver arī hočunkus (vinebagus) un tiem valodas ziņā radniecīgos apsarokus. Valodu saimei piederošo cilšu zemes austrumu virzienā sniedzās līdz Virdžīnijai un dienvidu virzienā līdz Meksikas līcim.

Pirms tūkstošiem gadu siu migrēja no Ziemeļkarolīnas un Virdžīnijas uz Ohaio. Viena daļa devās tālāk lejup pa Ohaio upi uz Misisipi un Misūri, kamēr cita šķērsoja Ohaio un sasniedza Ilinoisu, Viskonsinu un Minesotu.

Atzari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siu valodu saimei pieder 18 valodas un virkne dialektu:

1. Misūri upes siu valodas (apsaroku-hīdatsu)

Apsaroku (krou, absaroki, latviski arī kā "vārnas"; 2000. gadā valodu prata ap 4350 cilvēku)

Hīdatsu (2000. gadā valodu prata 508 cilvēki)^[1]

2. Mandanu valoda (2009. gadā valodu prata 1 cilvēks)

3. Misisipi ielejas siu valodas (centrālo siu)

A. Dakoti (siu-asiniboini-stonī)

Siu valoda

santi — sisetoni (austrumdakoti)

janktoni-janktonaji (rietumdakoti, Ihą'kt'ųwą-Ihą'kt'ųwąna^[2] kopā ar austrumdakotiem 5400 dialekta pratēju 1990.g.).

lakhoti (tetoni, lakoti; 1997. gadā dialektu prata ap 6200 cilvēku)

Asinoboinu valoda (nakhóta, nakhóna; 1997. gadā valodu prata ap 250 cilvēku)

Stonī valoda (Albertas asiniboinu; 2001. gadā valodu prata ap 6200 cilvēku)

B. Čiveri-Vinebagi

Čiveru valoda (aiovi-otoe-misūri, aiovi-otoe; gandrīz izmirusi, 2006. gadā valodu prata mazāk nekā 40 cilvēku)

aiovu

otoe

misūru

Vinebagu valoda (hočunku, hočangaru; 2004. gadā valodu prata 11 cilvēki)

C. Dhegihu valodas

Omahu-ponku valoda

omahu (60 valodas pratēju, no kuriem 25 valodu pārvalda brīvi; visi vecāki par 60 gadiem)

ponku (daži daļēji valodas pratēji)

Kanzu-osedžu valoda

kanzu (†), (izzuda 1983. gadā)

osedžu (†), (izzuda 2005. gadā)

Kvapavu valoda (1990. gadā valodu prata 34 cilvēki)

4. Ohaio ielejas siu (dienvidaustrumu siu)

A. Virdžīnijas siu (tutelo) (†)

tutelu-saponi, monakanu (†), (daļēji saglabājās līdz aptuveni 1980. gadam)

monetonu (†)

B. Misisipi siu (ofo-biloksu) (†),

Biloksu valoda (†), (izzuda ap 1930. gadu)

ofo valoda (†), (izzuda ap 1920. gadu)

(†) — Izmirušās valodas

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Center States Results». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 11. jūnijā.
↑ Jan Illrich. New Lakota Dictionary (Incorporating the Dakota of Yankton-yanktonai and Santee-Sisseton). Lakota Language Consortium, 2008. 2-6. lpp. ISBN 0-9761082-9-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

The Siouan Languages Bibliography Arhivēts 2005. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē.
Sioun languages FAQ^{[novecojusi saite]}
Siouan languages mailing list archive
Siouan family (Ethnologue)
Comparative Siouan languages Swadesh vocabulary lists (from Wiktionary)

[1] «Center States Results». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 11. jūnijā.

[NLD-2] Jan Illrich. New Lakota Dictionary (Incorporating the Dakota of Yankton-yanktonai and Santee-Sisseton). Lakota Language Consortium, 2008. 2-6. lpp. ISBN 0-9761082-9-1.

[1]

[2]