Ohaio (štats)

Vikipēdijas lapa
Ohaio
Ohio
—  ASV štats  —
Klīvlendas panorāma no Ēri ezera
Klīvlendas panorāma no Ēri ezera
Klīvlendas panorāma no Ēri ezera
Flag of Ohaio
Karogs
Official seal of Ohaio
Zīmogs
Neformālais nosaukums: The Buckeye State; The Mother of Presidents; Birthplace of Aviation; The Heart of It All
Devīze: With God, all things are possible ("Ar Dievu visas lietas ir iespējamas)
Ohaio atrašanās vieta ASVOhaio atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs Kolumbusa
Lielākā pilsēta Klīvlenda
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Administrācija
 - Gubernators Maiks Devains
Platība 
 - Kopējā 116 096 km²
 - Sauszeme 105 996 km²
 - Ūdens 10 100 km²  8.7%
Augstākais punkts Kempbela paugurs, 472 m
Iedzīvotāji (2021. gadā)
 - Kopā 11 780 017
 - Blīvums 101,5/km²
 - Rasu sastāvs baltie — 86,27%
melnie — 12,66%
 - Reliģijas protestanti — 61%
katoļi — 24%
nereliģiozi — 8%
Laika josla UTC (UTC-5)
 - Vasaras laiks (DST) UTC (UTC-4)
Mājaslapa: www.ohio.gov
Ohaio Vikikrātuvē
Šis raksts ir par ASV štatu. Par citām jēdziena Ohaio nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ohaio (angļu: Ohio) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējo rietumu reģionā. Ohaio administratīvais centrs ir Kolumbusa, kopš 2019. gada janvāra štata gubernators ir Maiks Devains.

Ohaio robežojas ar Kanādu, Indiānas, Kentuki, Mičiganas, Pensilvānijas un Rietumvirdžīnijas štatiem, kā arī ar vienu no Lielajiem ezeriem — Ēri ezeru.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms eiropiešu ierašanās štata teritoriju apdzīvoja indiāņi. Ohaio upes ielejā no pirmais tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam uzplauka Adenas kultūra (Adena culture). To nomainīja Hopvelas kultūra (Hopewell culture; no apmēram 100. līdz 400. gadam).

Kad apkārtnē 17. gadsimtā parādījās eiropieši, attīstījās kažokādu tirdzniecība. 16. gadsimta vidū, tā sauktajā Bebru karā (Beaver Wars), vietējās indiāņu tautas iznīcināja vai padzina irokēzi, un štata teritorija vairākus gadu desmitus bija gandrīz neapdzīvota, tomēr vēlāk šeit ieplūda dažādu tautu indiāņi. 18. gadsimtā franči Ohaio teritorijā ierīkoja vairākas apmetnes. 1753. gadā franči sāka Ohaio upes ielejas militāru okupāciju. Tomēr Franču un indiāņu karā teritoriju ieguva briti. Viens no britu armijas komandieriem šajā karā bija vēlākais pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons.

ASV Neatkarības kara laikā dažas indiāņu tautas atbalstīja neatkarības piekritējus, bet dažas britus. Pēc kara Ohaio teritorija tika atzīta par ASV ietekmes zonu. 1788. gadā Ohaio tika nodibināta pirmā pilsēta — Marjeta (Marietta). Apmetņu un pilsēta rašanās noveda pie Ziemeļrietumu indiāņu kara (1785 — 1795), kurāā teritoriju sagrāba ASV. 1803. gada 1. martā Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.

1835. gadā teritoriāls disputs ar Mičiganu gandrīz pārauga bruņotā konfliktā. 1912. gadā tika pieņemts likums, ka štata konstitūcija jāapstiprina referendumā pēc katriem 20 gadiem. Tas ticis rīkots 1932., 1952., 1972. un 1992. gadā.

Lielākās pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Pilsēta Iedzīvotāju skaits[1]
1 Kolumbusa 905 748
2 Klīvlenda 372 624
3 Sinsinati 309 317
4 Tolīdo 270 871
5 Akrona 190 469
6 Deitona 137 644
7 Parma 81 146
8 Kantona 70 872
9 Loreina 65 211
10 Hamiltona 62 082

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «U.S. Census Bureau QuickFacts». Skatīts: 17.03.2022.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]