Sjoguns

Sjoguns,^[1] arī šoguns^[2] (japāņu: 将軍, shōgun, izrunā: /ɕoːɡu͍ɴ/), bija valsts militārais vadītājs feodālajā Japānā laika posmā no 1185. līdz 1868. gadam. De facto sjoguni bija arī valsts vadītāji. Oficiāli valsts vadītāji bija Japānas imperatori (mikado), kuri patiesībā bija vienīgi valsts garīgie līderi. Sjoguniem bija gandrīz absolūta militārā vara valstī. Sjogunu pārvaldes sistēmu sauc par sjogunātu, arī bakufu (幕府).

Vēsture

Pirmais sjoguns bija Minamoto no Joritomo ar rezidenci Kamakurā (tagad Kanagavas prefektūrā), tādēļ šo laikmetu dēvē par Kamakuras sjogunātu (1192–1333), kuram sekoja Asikagas sjogunāts (1338–1573) ar sjoguna rezidenci Kioto un Tokugavas sjogunāts (1603–1868) ar sjoguna rezidenci Jedo (mūsdienu Tokijā).

Atsauces

↑ Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga : Jumava. 2003.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 41 803. sleja.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sjoguns.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)

Šis ar Japānu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga : Jumava. 2003.

[2] Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 41 803. sleja.

[1]

[2]