Pāriet uz saturu

Skaldi un valdi

Vikipēdijas lapa

Skaldi un valdi (latīņu: divide et impera) ir valsts varas princips, pie kura nereti ķeras to valstu valdības, kuras sastāv no neviendabīgām daļām, un saskaņā ar kuru labākais veids, kā pārvaldīt šādu valsti, ir kurināt un izmantot naidīgumu starp tās daļām. Šīs metodes efektīva izmantošana ļauj maziem spēkiem kontrolēt tos, kuriem kopā ir lielāka vara (vai kuriem būtu lielāka vara, ja viņi spētu apvienoties).

Plašākā nozīmē — taktika (biežāk slēpta), lai radītu, pastiprinātu un izmantotu pretrunas, domstarpības vai nesaskaņas starp divām vai vairāk pusēm, lai tās kontrolētu. Bieži vien to izmanto vājāks mazākums, lai kontrolētu vairākumu.

Piemēri vēsturē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gajs Jūlijs Cēzars bija viens no pirmajiem, kas šo politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas ģermāņu ciltis vienu pret otru. Dažas no tām viņš pieņēma darbā un piešķīra tām privilēģijas, bet citas atstāja novārtā.

Šo stratēģiju ar lielu efektu izmantoja milzīgu impēriju valdnieki, tostarp Britu un Romas impērijas, kas, izmantojot minimālus spēkus, uzspieda nesaskaņas starp ciltīm, lai saglabātu kontroli pār savām teritorijām. Principa “skaldi un valdi” piemērošanai bija ļoti liela nozīme, kad Indija bija daļa no Britu impērijas. Briti izmantoja šo stratēģiju, lai iegūtu kontroli pār lielu Indijas teritoriju, pakļaujot tās iedzīvotājus, kurus šķīra reliģija, valoda, kastas utt., un pakāpeniski nodibināja kontroli pār mazām Indijas valstīm.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]