Slāvi-musulmaņi
Slāvi-musulmaņi ir slāvu etnereliģiskas grupas, kas piekopj islāmu kā tradicionālo reliģiju.
Slāvi pirmo reizi saskārās ar islāma tautām agrīnajos viduslaikos. Dienvidslāviem, kas apmetās Bizantijas impērijā, ir bijuši līdzīgi kontakti ar arābiem. 15. gadsimtā Bizantijas impēriju nomainīja musulmaņu Osmaņu impērija. Turku ietekmē lielas slāvu grupas, īpaši bogomili, kurus iepriekš vajāja grieķu pareizticīgā baznīca, pieņēma islāmu, kā arī daļa dienvidslāvu aristokrātiskās elites, kas centās saglabāt savas privilēģijas. Slāvu bērni tika ņemti verdzībā un padarīti par janičāriem. Tajā pašā laikā 15.-18. gadsimtā serbi Bosnijā un citur arī pieņēma islāmu. Daļēji slāvi, īpaši muižnieki, kļuva par musulmaņiem, jo osmaņi uzlika zemākus nodokļus musulmaņu iedzīvotājiem.
Daļa dienvidslāvu saglabāja savu slāvu identitāti un slāvu valodu kā dzimto valodu. Tādējādi viņu reliģija, islāms, ir galvenais pašnoteikšanās faktors, lai gan ne visi slāvi-musulmaņi ir reliģiozi.