Slīpā galda tests
Slīpā galda tests | |
---|---|
MeSH | D018667 |
Slīpā galda tests ir medicīniska procedūra, ko bieži izmanto, lai diagnosticētu disautonomiju vai ģīboni. Pacienti ar reiboņa vai vājuma simptomiem ar vai bez samaņas zuduma (ģībonis), par kuriem ir aizdomas, ka tie ir saistīti ar asinsspiediena pazemināšanos vai pozicionālu tahikardiju, ir piemēroti šim testam.
Procedūra pārbauda sinkopes cēloņus, mēģinot izraisīt ģīboni, pacientam guļot uz speciāla galda vai gultas, kā laikā tiek uzraudzīts ar EKG un asinsspiediena mērītāju, kas mēra nepārtraukti, neinvazīvi. Tad galds rada izmaiņas pozā no guļus uz stāvus.
Diagnostikas simptomi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ja pacientam rodas simptomi, kas saistīti ar asinsspiediena pazemināšanos vai sirds aritmiju, slīpuma galda tests tiek uzskatīts par pozitīvu. Normālam cilvēkam asinsspiediens stāvēšanas laikā krasi nesamazināsies, jo organisms šo pozu kompensē ar nelielu sirdsdarbības paātrināšanos un asinsvadu sašaurināšanos kājās. Ja šis process pacientam nedarbojas normāli, tests var izraisīt pazīmes un simptomus, kas atkarībā no konkrētā cilvēka var būt no neliela reibuma līdz ļoti smagai sirdsdarbības epizodei.
Bieži sastopama blakusparādība slīpuma galda testa laikā ir smaguma un siltuma sajūta apakšējās ekstremitātēs. To izraisa asins uzkrāšanās kājās, un skatītājiem pacienta apakšējās ekstremitātes var šķist plankumainas, sārtas vai sarkanas.
Jutīgiem pacientiem var rasties arī reibonis vai vājums. Testēšana uz sasvērta galda var izraisīt ģīboni vai sinkopi. Testa mērķis ir izprovocēt šos simptomus, lai palīdzētu diagnosticēt. Testu var nebūt lietderīgi vai pat neiespējami pārtraukt, pirms rodas ģībonis, jo ar ģīboni saistītais asinsspiediena vai pulsa ātruma kritums var rasties dažu sekunžu laikā. Tāpēc testa laikā nepārtraukti jākontrolē pacienta asinsspiediens un EKG.[1] Ja jebkurā brīdī, veicot testēšanu uz noliektā galda, pacients zaudē samaņu, viņš tiek atgriezts guļus stāvoklī vai ar galvu uz leju, un viņam nekavējoties tiek sniegta medicīniskā palīdzība, kas var ietvert šķidrumu vai, iespējams, atropīna vai simpatomimētisku zāļu, piemēram, epinefrīna vai efedrīna, ievadīšanu, kas strauji paaugstina asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu. Ekstrēmos gadījumos testēšana uz sasvērta galda var izraisīt krampjus vai pat izraisīt sirdsdarbības apstāšanos. Sirds atsāk normāli sist, kad cilvēku atgriež plakanā stāvoklī vai ar galvu uz leju.
Asinsspiediena kritums slīpā galda testa laikā liecina par ortostatisku hipotensiju. Ievērojams sirdsdarbības paātrinājums, ja nav ortostatiskās hipotensijas, liecina par posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Tilt Table Testing». University of Michigan. 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 15. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 19. februāris.
- ↑ Freeman R, Wieling W, Axelrod FB, Benditt DG, Benarroch E, Biaggioni I, Cheshire WP, Chelimsky T, Cortelli P, Gibbons CH, Goldstein DS, Hainsworth R, Hilz MJ, Jacob G, Kaufmann H, Jordan J, Lipsitz LA, Levine BD, Low PA, Mathias C, Raj SR, Robertson D, Sandroni P, Schatz I, Schondorff R, Stewart JM, van Dijk JG (April 2011). "Consensus statement on the definition of orthostatic hypotension, neurally mediated syncope and the postural tachycardia syndrome". Clinical Autonomic Research 21 (2): 69–72. doi:10.1007/s10286-011-0119-5. PMID 21431947.