Slaidpirkstainis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Slaidpirkstainis
Daubentonia madagascariensis, (Gmelin, 1788)
Slaidpirkstainis ēd banāna ziedus.
Slaidpirkstainis ēd banāna ziedus.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
ApakškārtaSlapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini)
InfrakārtaLemurveidīgie (Lemuriformes)
VirsdzimtaLemuri (Lemuroidea)
DzimtaSlaidpirkstaiņi (Daubentonidae)
SugaSlaidpirkstainis (Daubentonia madagascariensis)
Izplatība
Daubentonia madagascariensis range map.svg
Slaidpirkstainis Vikikrātuvē

Slaidpirkstainis (Daubentonia madagascariensis) ir lemurveidīgo pārstāvis, kas mitinās Madagaskarā. Tā ir vienīgā mūsdienās dzīvā slaidpirkstaiņu dzimtas (Daubentoniidae) suga.

Slaidpirkstainis ir viens no visretākajiem un neparastākajiem dzīvniekiem pasaulē. Kad slaidpirkstaini atklāja 18. gadsimtā, radās problēmas viņu klasificēt. Vispirms viņu pieskaitīja vāverēm, pēc tam koku somaiņiem.

Slaidpirkstaini sauc arī par ai-ai, jo, būdams pārsteigts, viņš izdveš līdzīgas skaņas. Šādi viņu Madagaskaras faunai veltītajā grāmatā "Ai-ai un es" dēvē arī Džeralds Darels.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermeņa garums 40—45 cm, astes garums 50—60 cm. Kažoks melns, garš un pinkains. Aste — pelēcīgi melna, pinkaina. Svars 2 kilogrami.

Izņemot īkšķus, pirksti ir gari ar nagiem. Priekškāju vidējais pirksts neparasti tievs un kaulains. Tā otrajam posmam ir apaļa locītava, tādēļ dzīvnieks var šo pirkstu grozīt uz visām pusēm, lai apkoptu kažoku, meklētu barību un dzertu.

Lielās ausis liecina par labu dzirdi. Slaidpirkstainim ir arī laba oža un redze.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madagaskaras austrumu daļa.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slaidpirkstainis ir naktsdzīvnieks.

Dzīvo lietus mežos, pārsvarā viens. Aktīvs naktīs. Visbiežāk pārvietojas augstu koku lapotnē vai meklē nepieejamus bambusu biezokņus. Viņam nepieciešami augsti koku stumbri, kur tas atrod pietiekami daudz barības.

Atšķirībā no citiem lemuriem, slaidpirkstainis veido midzeni, reizēm pat divus vai trīs. Dzīves lielāko daļu pavada savā midzenī, apsedzies ar pūkaino asti. Pievakarē pamostas un enerģijas pilns lēkā un kāpelē pa zariem savā teritorijā. Ar pakaļkājām iekaras zarā un ar brīvajām priekškājām savāc barību vai ķemmē savu garo spalvu. Naktī bieži vien saņem drosmi pamest kokus un, augstu pacēlis asti, lēkā pa zemi.

Pa zemi pārvietojas diezgan neparasti — dzīvnieks staigā, atbalstoties uz plaukstām, Viņa pirksti ir tik gari, ka traucētu iet. Meklējot barību, slaidpirkstainis rukšķina, pārbijies sprauslā, bet būdams pārsteigts, sauc ai-ai.

Slaidpirkstainis iezīmē savas teritorijas robežu. Viņam ir laba oža, tādēļ iezīmēšanai izmanto urīnu un īpašu smirddziedzeru sekrētu. Dzīves ilgums līdz 23 gadiem.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madagaskarā nav dzeņu, viņu funkcijas dabā veic slaidpirkstainis — ēd koku kaitēkļu kāpurus. Barības meklējumos visnozīmīgākais ir tā tievais vidējais pirksts. Ar to viņš klauvē pa koka mizu un pēc skaņas nosaka, vai mizā atrodas tunelis vai vaboles kāpurs. Pēc tam ar asajiem priekšzobiem slaidpirkstainis izcērt atveri mizā un ar tievo vidējo pirkstu cenšas aizķert kāpuru un to izvilkt.

Spēcīgos priekšzobus slaidpirkstainis izmanto arī kokosriekstu un citu augļu čaumalu, bambusa stumbru un dažādu sēklu pārkošanai. Ar tievo pirkstu viņš izurbina ēdamo kodolu vai serdi. Labprāt dzer kokosriekstu sulu. Garšo arī saldi augļi un rieksti. Iemērcot pirkstus ūdenī un pēc tam tos nolaizot, dzīvnieks padzeras.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavību sasniedz 3 gadu vecumā. Midzenis, kas sasniedz 50 centimetrus diametrā, ir veidots no zariem un sarullētām palmu lapām. Tas atrodas augstu koku sazarojumā un ir gan dzīves vieta, gan "bērnistaba".

Nav pastāvīga pārošanās perioda, taču mazuļi visbiežāk piedzimst lietusperioda beigās, kad visur ir pietiekami daudz barības. Mātīte kļūst grūsna ik pēc diviem vai trīs gadiem.

Slaidpirkstainim citādāk nekā lielākajai daļai zīdītāju izvietoti piena dziedzeri — tie ir cirkšņa apkaimē. Mazulis zīž pienu vismaz gadu, pēc tam pats meklē barību. Viena gada laikā slaidpirkstainis sasniedz divas trešdaļas pieauguša indivīda lieluma.

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madagaskarā izveidoti vairāki rezervāti šīs sugas aizsardzībai. Slaidpirkstaiņu skaits ir palielinājies, un Sarkanajā grāmatā no kritiski apdraudēto sugu saraksta tie ir pārvietoti uz apdraudēto sarakstu. Savvaļā mīt ap 1000 īpatņu, nebrīvē zoodārzos aptuveni piecdesmit.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nora Sloka. Zooģeogrāfija. Rīga. Zvaigzne. 1979.
  • Džeralds Darels. Ai-ai un es. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7