Sliežu platuma aprēķins
Sliežu platuma aprēķinā risina nepieciešamā sliežu platuma uzdevumus, nepieciešamo ārējās sliedes paaugstinājumu līknē u.c.
Riteņpāru uzmalas riteņus stingri notur uz sliedēm. Nekustīga riteņu uzsēde uz ass neļauj ratiņiem nobraukt no sliedēm. Uz ass uzvilktus divus riteņus sauc par riteņpāri. Nominālais attālums starp riteņpāra iekšējām darba šķautnēm ir T. Attālums starp ekipāžas (vai ratiņu) malējām asīm tiek saukts par stingro bāzi L0. Riteņpāru rites virsmai ir pieņemta konusa forma apzīmēta ar 1:n, tāpat kā sliedes savērsumam. Riteņpāra koniskums nodrošina riteņa gaitas plūdenumu ceļa nelīdzenumos un riteņa diska rādiusa palielinājumu uzbraucot ārējam sliedes pavedienam līknē un - samazinājumu uzbraucot iekšējam pavedienam līknēs ar ļoti mazu rādiusu (R~235m) [1]. Asu šķērsskrējiens ƞ un sprauga δ starp riteņpāra uzmalu un sliedes darba šķautni nodrošina ekipāžas brīvriti un ierakstīšanos līknē. Šķērspārvietojumu nodrošina ass kakliņa un gultņa platuma garumstarpība. Pulkas pagriežamie ratiņi un asis tāpat kalpo daudzasu ekipāžu caurejamības nodrošināšanai līknē.
Sliežu platums taisnos posmos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sliežu platumu taisnos posmos un līknēs ar pietiekami lielu rādiusu nosaka attiecīgā dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi (TEN). Ja viena riteņpāra uzmalu piespiežas cieši sliedes darba šķautnei, starp otru uzmalu un sliedes darba šķautni būs sprauga δ.
δ = S – (T + 2h + 2μ) = S – q,
kur S - sliežu ceļa platums taisnā posmā; T - attālums starp riteņpāra darba šķautnēm, ko nosaka attiecīgā dzelzceļa TEN; h - uzmalas biezums, ko nosaka attiecīgā dzelzceļa TEN; μ - uzmalas biezuma palielinājums (vagoniem 1 mm, lokomotīvēm - 0 mm); q - riteņu platums.
Izmēriem S, T, h, δ ir noteikti nominālie izmēru, kā arī pielaides minimālie un maksimālie izmēri. Platajam sliežu platumam δ orientējoši ir ātrumam līdz 120 km/h no 5 mm - 37 mm vagoniem un no 7 mm - 37 mm lokomotīvēm. Lielākam ātrumam δ attiecīgi ir no 5 mm - 29 mm vagoniem un no 7 mm - 31 mm lokomotīvēm. Pārāk maza sprauga δ rada pretestību brīvritei, bet pārāk liela pasliktina sliežu ceļa un ritošā sastāva mijiedarbību - mētā riteņpāri pa sliežu platumu, bojā ceļu un rada ar braucienu saistītu diskomfortu.
Sliežu platums līkņu posmos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sliežu platumus un atļautās pielaides līkņu posmos nosaka attiecīgo dzelzceļu tehniskās ekspluatācijas noteikumi (TEN). Sliežu paplatuma šaurumu nosaka ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt mazāko pretestību, kā arī, lai mazinātu riteņu un sliežu izdilumu un novērstu sliedes un riteņu bojājumus; bet sliežu platuma plašumu - lai izvairītos no riteņa iekrišanas starp sliežu pavedieniem. Līkņu posmos ekipāžas kustības virzienā ar malējo priekšējās stingrās bāzes uzmalu piespiežas ārējam pavedienam, bet - aizmugurējā - vai nu ieņem radiālu stāvokli pie ārējā pavediena vai tiecas to ieņemt.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ S.V.Amelin, M. P. Smirnov, Yu. M. Silnickij i.dr. Ustrojstvo, remont i tekushhee soderzhanie zheleznodorozhnogo puti. — M.: Transport, 1981., — 286 s.
Šis ar dzelzceļu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |