Cilvēka smadzenes. Smadzenītes iekrāsotas violetā krāsā.
Smadzenītes (latīņu: Cerebellum) ir smadzeņu daļa. Tās atrodas galvaskausa pakauša daļā. Tām ir liela nozīme sensorās uztveres saskaņošanā, kustību koordinācijā. Smadzenītes veido divas puslodes, kuras saista tā sauktais tārps.[1]
Smadzenītes atrodas iegareno smadzeņu un tilta aizmugurē. Smadzenītes veic muskuļu kustību koordināciju un saskaņošanu pozas un līdzsvara nodrošināšanai. Bez tam smadzenītes regulē arī muskuļu tonusu, laika koordināciju un ķermeņa stāju. Smadzenītēm izšķir 2 puslodes un vidusdaļu. To perifēro daļu veido pelēkā viela jeb smadzenīšu garoza, bet centru — baltā viela. Balto vielu veido nervu šūnu izaugumi jeb aksoni, kas sakopoti īpašos kūlīšos. Smadzeņu garengriezumā, kas izdarīts tieši redzams īpatnējs baltās un pelēkās vielas izkārtojums, kas atgādina dzīvības koku.
Ar apkārtējām smadzeņu daļām smadzenītes saista vairāki šķiedru (baltās vielas) sakopojumi, tas ir, smadzenīšu kājiņas. Apakšējās kājiņas savieno tās ar iegarenajām un muguras smadzenēm; pa tām smadzenītes saņem impulsus no ķermeņa muskuļiem, saitēm, locītavām, kā arī no iekšējās auss pusloka kanāliem. Vidējās kājiņas savieno abas smadzenīšu puslodes savā starpā un ar tiltu, bet tālāk — ar smadzeņu lielo pusložu garozu. Smadzenīšu augšējās kājiņas savieno tās ar vidussmadzenēm.
