Sociālais medijs
Sociālais medijs ir interaktīva datorautomatizēta tehnoloģija, kas veicina informācijas, ideju, karjeras interešu un citu izpausmes veidu radīšanu un apmaiņu, izmantojot virtuālās kopienas un sociālo tīklošanos.[1][2][3]
Kopīgās iezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Patlaban pieejamo savrupo un iebūvēto sociālo mediju pakalpojumu daudzveidība ievieš definīcijas problēmas; tomēr ir dažas kopīgas iezīmes:
- Sociālie mediji ir interaktīvas interneta lietojumprogrammas.[2][4]
- Lietotāja radīts saturs, piemēram, teksta ziņas vai komentāri, digitāli fotoattēli vai video un dati, kas ģenerēti, izmantojot visas tiešsaistes mijiedarbības, ir sociālo mediju dzīvības avots.[2][4]
- Lietotāji izveido pakalpojumam atbilstošus profilus un identitātes tīmekļa vietnei vai lietotnei, ko izstrādā un uztur sociālo mediju organizācija.[2][5]
- Sociālie mediji veicina sociālo tīklošanos tiešsaistē, savienojot lietotāja profilu ar citu personu vai grupu profilu.[2][5]
Tomēr bieži sociālie mediji tiek jaukti ar tiešsaistes sociālajiem tīkliem,[nepieciešama atsauce] kas ir tīmekļa vietnes, kurās, reģistrējoties un izveidojot individuālo profilu, ir iespējams kontaktēties un sazināties ar citiem lietotājiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sociālo mediju saknes ir meklējamas 1840. gada telegrāfa ievadā, kas savienoja ASV.[6] 1960. gadā ieviestā ''PLATO'' sistēma, kas tika izstrādāta Ilinoisas universitātē un pēc tam komerciāli izplatīja Control Data Corporation, piedāvāja agrīnas sociālo mediju funkciju formas ar 1973. gada jauninājumiem, piemēram, Notes, PLATO ziņojumu un foruma lietojumprogrammu.
GeoCities bija viena no agrākajām sociālo mediju vietnēm, kas parādījās 1994. gada novembrī, kam sekoja Classmates 1995. gada decembrī un Six Degrees 1997. gada maijā. Six Degrees ir uzkatāma par pirmo sociālās tīklošanās vietni, jo tajā bija iekļauti profili, draugu saraksti un skolas piederība, ko varēja izmantot reģistrētie lietotāji. Tiešsaistes dienasgrāmatu platforma LiveJournal tika izveidots 1999. gada aprīlī. Korporatīvā un uz darbu vērstā vietne LinkedIn tika izveidota 2003. gada maijā, MySpace 2003. gada augustā, Facebook 2004. gada februārī, Yahoo! 360 ° 2005. gada martā; mikroblogošanas platforma Twitter 2006. gada jūlijā; Tumblr — 2007. gada jūlijā; Google+ — 2011. gada februārī.[7][8]
Definīcija un klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tas, ka attīstās atsevišķi un iebūvēti mediju pakalpojumi, rada grūtības tos definēt[2] Tomēr mārketinga un sociālo mediju eksperti mediji un piekrīt, ka sociālajiem medijiem ir šādi veidi:[9]
- blogi,
- uzņēmējdarbības tīklu vietnes,
- sadarbības projekti,
- uzņēmumu sociālo tīklu vietnes,
- forumi,
- mikroblogi,
- fotoattēlu koplietošanas vietnes,
- produktu/pakalpojumu pārskatīšanas vietnes,
- sociālās grāmatzīmju vietnes,
- sabiedriskās spēles,
- sociālo tīklu vietnes,
- video koplietošanas vietnes
- virtuālās pasaules.[9]
Doma no līdz, ka sociālie mediji tiek definēti vienkārši pēc spējas apvienot cilvēkus, viņu par uzskatīta plašu, par pārāk pakalpojumiem, par nozīmētu, ka būtiski atšķirīgas tehnoloģijas, piemēram, telefons un telegrāfs, ir arī sociālie mediji.[10]
Mobilie sociālie mediji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mobilie sociālie mediji atsaucas uz sociālo mediju izmantošanu mobilajās ierīcēs, piemēram, viedtālruņos un planšetdatoros. Mobilie sociālie mediji ir noderīgs mobilā mārketinga pielietojums, jo lietotāja radīta satura izveide, apmaiņa un aprite var palīdzēt uzņēmumiem veikt mārketinga izpēti, komunikāciju un attiecību attīstību[11] Saskaņā ar Andreas Kaplan teikto mobilo sociālo mediju lietojumprogrammas var būt dažādas:[11]
Vietas taimeri (atrašanās vieta un laiks): ziņojumu apmaiņa, kas attiecas galvenokārt uz vienu konkrētu atrašanās vietu vienā noteiktā laikā (piemēram: Facebook atrašanās vietas, WhatsApp, Foursquare).
Kosmiskie lokatori (tikai atrašanās vietas sensitīvi): ziņojumu apmaiņa, kas attiecas uz vienu konkrētu atrašanās vietu, kas ir atzīmēta noteiktā vietā un vēlāk izlasīta citās vietās (piemēram: Yelp, Qype, Tumblr, Fishbrain).
Ātrie taimeri (tikai attiecībā uz laiku): tradicionālo sociālo mediju mobilo lietotņu pārsūtīšana, lai palielinātu tūlītējību (piemēram: publicējot Twitter ziņojumus vai Facebook statusa atjauninājumus).
Lēni taimeri (ne atrašanās vietas, ne laika ziņa): tradicionālo sociālo mediju lietojumprogrammu pārsūtīšana uz mobilajām ierīcēm (piemēram: YouTube video skatīšanās vai Vikipēdijas raksta lasīšana/rediģēšana).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kietzmann, Jan H.; Kristopher Hermkens (2011). "Social media? Get serious! Understanding the functional building blocks of social media" Arhivēts 2019. gada 17. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Business Horizons (Submitted manuscript). 54 (3): 241—251. doi:10.1016/j.bushor.2011.01.005 Arhivēts 2019. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Obar, Jonathan A.; Wildman, Steve (2015). "Social media definition and the governance challenge: An introduction to the special issue". Telecommunications Policy. 39 (9): 745—750. doi:10.1016/j.telpol.2015.07.014.
- ↑ "Sociālie mediji". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 07.11.2023)
- ↑ 4,0 4,1 Kaplan Andreas M.; Haenlein Michael (2010). "Users of the world, unite! The challenges and opportunities of social media". Business Horizons. 53 (1): 61. doi:10.1016/j.bushor.2009.09.003.
- ↑ 5,0 5,1 boyd, danah m.; Ellison, Nicole B. (2007)."Social Network Sites: Definition, History, and Scholarship". Journal of Computer-Mediated Communication. 13 (1): 210—30. doi:10.1111/j.1083-6101.2007.00393.x.
- ↑ "The definitive history of social media" Arhivēts 2020. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē.. The Daily Dot. online. September 11, 2016. Retrieved 2018-02-05.
- ↑ "Then and now: a history of social networking sites". CBS News. online. February 4, 2014. Retrieved 2018-02-05.
- ↑ Barbara Ortutay (May 19, 2012). "Beyond Facebook: A look at social network history". Associated Press. online. Retrieved 2018-05-11.
- ↑ 9,0 9,1 Aichner, T.; Jacob, F. (March 2015). "Measuring the Degree of Corporate Social Media Use". International Journal of Market Research. 57 (2): 257—275. doi:10.2501/IJMR-2015-018.
- ↑ Schejter, A.M.; Tirosh, N. (2015). ""Seek the meek, seek the just": Social media and social justice". Telecommunications Policy. 39 (9): 796—803. doi:10.1016/j.telpol.2015.08.002.
- ↑ 11,0 11,1 Kaplan, Andreas M. (March—April 2012). "If you love something, let it go mobile: Mobile marketing and mobile social media 4x4". Business Horizons. 55 (2): 129—139. doi:10.1016/j.bushor.2011.10.009.