Tiešsaistes kopiena

Vikipēdijas lapa

Tiešsaistes kopiena ir virtuāla kopiena, kuras dalībnieki mijiedarbojas galvenokārt ar interneta starpniecību. Tiešsaistes kopienas dalībniekiem ir raksturīga piederības sajūta konkrētai grupai un spēj sevi identificēt ar to. Grupas ietvaros notiek mijiedarbošanās un atkārtota kontaktēšanās — domu un informācijas apmaiņa. Veidojas savstarpēji kontakti, rituāli un paražas, kā arī rodas pienākuma sajūta un vēlme uz līdzdalību.[1] Tiešsaistes kopienas parasti veidojas un dalībnieki sazinās, izmantojot tiešsaistes sociālo tīklu vietnes, tērzētavas un forumus, kā arī videospēlēs un blogos (emuāros).

Kopienu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiešsaistes kopienu dalībnieku attiecības var būt dažāda rakstura — personiskas, kuru rezultātā veidojas nozīmīgas un ilgstošas attiecības, kā arī virspusējas, kuru rezultātā veidojas īslaicīgas attiecības.[1] Roberts Kozinetss, atzīts eksperts sociālo mediju, mārketinga pētījumu un zīmolu jomā, ir izdalījis četrus tiešsaistes kopienu veidus: “dreifētāju”, entuziastu, starppersonu saišu un veidotāju kopienas.

  • "Dreifētāju" kopiena — dalībniekus vieno interese pēc izklaides un vāju attiecību nepieciešamības. Kopienas veidojas parasti izklaides lapās un grupas ietvaros veidojas vājas sociālās attiecības, jo tās neveidojas ap kādu konkrētu tēmu.[2]
  • Entuziastu kopiena — dalībnieku starpā ir dziļa, personiska aizrautība kādā konkrētā tēmā, piemēram, makšķernieki vai auto fani. Vienojošais temats veicina dalībnieku viedokļu, informācijas, pieredzes un sasnieguma stāstu savstarpēju apmaiņu, bet šīs kopienas dalībniekiem neveidojas nozīmīgas un jēgpilnas attiecības vienam ar otru.[2]
  • Starppersonu saišu kopiena — šīs kopienas dalībniekus vieno savstarpējo attiecību veidošana, līdz ar to veidojas ciešas un ilglaicīgas attiecības, bet šos dalībniekus nevieno konkrēta tēma vai aktivitāte. Visbiežāk kopienas veidojas tiešsaistes sociālo tīklu portālos un virtuālo pasauļu vietnēs un blogos.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Robert Kozinets. Netnography: Doing Ethnographic Research Online. Thousand Oaks : Sage Publications, 2010. 10, 35. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Buholcs, J. (2013). Indivīdu attiecības tiešsaistes sociālajos tīklos. Promocijas darbs. Rīga. 23. lpp.