Sol mažors

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sol mažors
G-major e-minor.svg
Paralēlā tonalitāte Mi minors
Vienvārda tonalitāte Sol minors
Dominantes tonalitāte Re mažors
Subdominantes tonalitāte Do mažors
Sastādošās skaņas
Sol, La, Si, Do, Re, Mi, Fa

Sol mažors ir uz sol nots balstīta mažora tonalitāte, kas sastāv no skaņām sol, la, si, do, re, mi un fa. Sol mažora paralēlā tonalitāte ir mi minors, bet vienvārda tonalitātesol minors. Sol mažora tonalitātē pie atslēgas ir viena zīme – fa diēzs.

Ievērojami skaņdarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baroka laikmets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baroka mūzikā sol mažors tika nereti izmantota kā tonalitāte, kas simbolizē svētumu.

No Domeniko Skarlati 555 sonātēm taustiņinstrumentam sol mažorā ir sarakstītas 69, jeb aptuveni 12.4% sonāšu.

Johana Sebastiāna Baha mūzikā sol mažors visbiežāk tika izmantots skaņdarbos, kas sarakstīti 6/8 taktsmērā,[1] tomēr Bahs izmantoja sol mažoru arī vairākos ievērojamos 4/4 taktsmēra darbos, kā piemēram, Brandenburgas Koncertu trešajā un ceturtajā daļā un Goldberga variācijās.[2]

Klasicisma laikmets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divpadsmit no klasicisma komponista Jozefa Haidna simfonijām ir sarakstītas sol mažorā, kā arī viens no populārākajiem Haidna piano trio (Nr. 39) un stīgu kvartetiem (Op. 77, Nr. 1) ir sol mažora tonalitātē.

Volfganga Amadeja Mocarta darbs Eine kleine Nachtmusik arī ir sarakstīts sol mažorā, tomēr Mocarts nav sarakstījis gandrīz nevienu liela apjoma darbu sol mažorā.

Populārajā kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mediju pakalpojumu sniedzējs Spotify ir atzinis sol mažoru kā sastopamāko tonalitāti Spotify mūzikas straumēšanas aplikācijā (nedaudz apsteidzot do mažoru).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Alfred Einstein, Mozart, His Character, His Work, Chapter 10, "Mozart's Choice Of Keys"
  2. Why I hate the Goldberg Variations