Sol minors

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sol minors
B-flat-major g-minor.svg
Paralēlā tonalitāte Si mažors
Vienvārda tonalitāte Sol mažors
Dominantes tonalitāte re minors
Subdominantes tonalitāte do minors
Sastādošās skaņas
Sol, La, Si, Do, Re, Mi, Fa

Sol minors ir minora tonalitāte, kuras pamatā ir nots sol un kura sastāv no skaņām sol, la, si, do, re, mi un fa. Sol minorā ir divas atslēga zīmes – si bemols un mi bemols. Tā parlēlais mažors ir si, bet vienvārda mažorssol mažors.

Sol minora lietojums Mocarta mūzikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sol minors tiek uzskatīts par tonalitāti, ar kuras palīdzību Volfgangs Amadejs Mocarts bieži pauda skumjas un traģēdiju,[1] un daudzas Mocarta kompozīcijas minorā, ieskaitot simfonijas, ir sarakstītas tieši sol minorā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Helmuta Federhofera, ievads grāmatai Bärenreiter par Mocarta Klavieru kvartetu sol minorā. "G-Moll war für Mozart zeitlebens die Schicksaltonart, die ihm für den Ausdruck des Schmerzes und der Tragik am geeignetsten erschien." ("Mocartam sol minors bija pierastākā tonalitāte lai izrādītu sāpes un traģēdiju.")