Spēka impulss

Spēka impulss klasiskajā mehānikā ir vektoriāls fizikāls lielums, kas vienāds ar spēka un tā darbības ilguma reizinājumu. Sastopami atšķirīgi spēka impulsa apzīmējumi: ${\vec {J}}$, ${\vec {J_{F}}}$, ${\vec {I}}$, ${\vec {I_{F}}}$, kā arī citi. Lieluma SI mērvienība ir ņūtonsekunde (N⋅s).

Elementārais spēka impulss $\operatorname {d} \!{\vec {J}}$ kādā laika momentā $\operatorname {d} \!t$ iegūstams pēc izteiksmes

$\operatorname {d} \!{\vec {J}}={\vec {F}}\operatorname {d} \!t$,

kur ${\vec {F}}$ ir spēks.

Savukārt, spēka impulss kādā laika intervālā no $t_{0}=0$ līdz $t$:

${\vec {J}}=\int \limits _{0}^{t}{\vec {F}}\operatorname {d} \!t$.

Ar spēka impulsu var sniegt vienu no Otrā Ņūtona likuma formulējumiem: ķermeņa impulsa ${\vec {p}}$ izmaiņa ir vienāda ar ķermenim pieliktā spēka impulsu, tas ir,

$\Delta {\vec {p}}={\vec {J}}$.