Spīdala
- Šis raksts ir par tēlu latviešu literatūrā un kino. Par citām jēdziena Spīdala/Spīdola nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Spīdala | |
|---|---|
 Spīdala uz 1995. gada pastmarkas | |
| Citi vārdi |
Spīdola |
| Informācija | |
| Dzimums | sieviete |
| Tautība | latviete |
Spīdala jeb Spīdola ir simbolisks tēls latviešu literatūrā un filmās. Pazīstamākie darbi literatūrā, kur ir aprakstīts Spīdalas tēls, ir Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis" un Raiņa luga "Uguns un nakts". Abi darbi stāsta par Lāčplēsi, vīru ar lāča ausīm un lāča spēku, kurš cīnās ar Tumšo bruņinieku (arī — Melno bruņinieku) Daugavas krastā. Darbība norisinās Livonijas krusta karu laikā.
Spīdala ir pretrunīgs tēls. Viņa aprakstīta kā burve un ragana, kas sākotnēji simbolizē tumšos spēkus. Tomēr viņa ir kopā ar Lāčplēsi un atbalsta viņu cīņā ar ļaunajiem spēkiem, kas cenšas iznīcināt Lāčplēša dzimto zemi, kas simbolizē Latviju. Spīdala simbolizē tautas garīgo spēku.
Spīdolas vārds sastopams arī plašākā nozīmē latviešu kultūrā, piemēram, Latvijā kopš 1993. gada par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs un mākslā tiek pasniegta Spīdolas balva.
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |