Spīdums (mineraloģija)

Vikipēdijas lapa

Spīdums ir materiāla virsmas spēja atstarot gaismu - šo īpašību nosaka tas, ka virsma ir pietiekami gluda un tās nelīdzenumi ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums. Kopumā gludi materiāli labāk atstaro gaismu, kamēr negludi materiāli šķiet matēti. Labāks spīdums ir raksturīgs tādiem materiāliem, kā metāliem un minerāliem to kristāliskajās formās.

Spīduma veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mineraloģijā virsmas spīdums ir viena no plaši izmantotām minerālu noteikšanas metodēm. Minerāla virsmas spīdumu iedala noteiktos veidos - katram minerālam parasti piemīt tikai viens noteikts spīduma veids. Izdala šādus virsmas spīduma veidus: