Spektra klase
Spektra klase ir zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, ko nosaka fotosfēras temperatūra. Zvaigžņu gaismu sadala spektrā un absorbcijas līnijas tajā norāda ķīmisko elementu jonu klātbūtni zvaigznes sastāvā. Pēc absorbcijas līnijām ir iespējams noteikt zvaigznes temperatūru — katrs elements noteiktā temperatūrā reaģē savādāk. Parasti zvaigznes klasificē pēc Hārvardas klasifikācijas, taču vēlāk klasifikators tika papildināts ar iedaļām starp zvaigžņu klasēm no 0 līdz 9 — norādot sīkāku sadalījumu starp klasēm, šo papildināto sistēmu sauc par Morgana—Kīnana spektrālo klasifikatoru. Vēl viens papildinājums Morgana—Kīnana klasifikācijai ir zvaigznes starjaudas novērtējums (apzīmē ar romiešu cipariem), kas norāda zvaigznes izmēru sākot ar I (supergiganti), līdz V (punduri, jeb, precīzāk, galvenās secības zvaigznes).
Saules klasifikācija pēc Morgana—Kīnana sistēmas ir G2V - dzeltena ar 2 punktu novirzi uz oranžo, galvenās secības zvaigzne.
Galvenā (Hārvarda) spektra klasifikācija
[labot | labot pirmkodu]Mūsdienu (Hārvarda) zvaigžņu spektru klasifikācija pēc temperatūras, izstrādāta Hārvarda observatorijā 1890 - 1924. gadā.
| Klase | Temperatūra, K | Patiesā krāsa | Redzamā krāsa[1][2] | Masa, M☉ | Rādiuss, R☉ | Spožums, L☉ | Ūdeņraža līnijas | Galvenās secības zvaigznes daļa, % |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| O | 30 000—60 000 | zils | zils | 60 | 15 | 1 400 000 | vājas | ~0,00003 |
| B | 10 000—30 000 | zilganbalts | zilganbalts un balts | 18 | 7 | 20 000 | vidējas | 0,13 |
| A | 7500—10 000 | balts | balts | 3,1 | 2,1 | 80 | stipras | 0,6 |
| F | 6000—7500 | dzeltenbalts | balts | 1,7 | 1,3 | 6 | vidējas | 3 |
| G | 5000—6000 | dzeltens | dzeltens | 1,1 | 1,1 | 1,2 | vājas | 8 |
| K | 3500—5000 | oranža | dzeltenīgi oranža | 0,8 | 0,9 | 0,4 | ļoti vājas | 13 |
| M | 2000—3500 | sarkans | oranžīgi sarkans | 0,3 | 0,4 | 0,04 | ļoti vājas | > 78 |
Katrā klasē zvaigznes iedalās apakšklasēs no 0 (pašas karstākās) līdz 9 (pašas aukstākās). Saules spektra klase ir G2 ar fotosfēras temperatūru 5780 K.
Vēl ir arī starjaudas klases, pēc kurām nosaka to, cik zvaigzne ir liela:
- I — pārmilži
- II — spožie milži
- III — milži
- IV — submilži
- V — punduri (galvenās secības zvaigznes)
- VI — subpunduri
- VII — baltie punduri
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ The Guinness book of astronomy facts & feats, Patrick Moore, 1992, 0-900424-76-1
- ↑ «The Colour of Stars». Australia Telescope Outreach and Education. December 21 2004. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-10. Skatīts: 2007-09-26. — Explains the reason for the difference in color perception.