Starjauda

Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.

Fotometriskā starjauda

Fotometrijā starjauda ir gaismas lielums, kas raksturo starojuma gaismas plūsmas attiecību pret šī gaismas avota laukuma vienību.

$M_{v}={\frac {\mathrm {d} \Phi _{v}}{\mathrm {d} S}}$,

kur dΦ_v ir gaismas plūsma, kuru izstaro virsma ar laukumu dS. Starjauda SI sistēmā tiek mērīta lm/m². 1 lm/m² atbilst starjaudai, kur 1 m² izstarojošā laukuma vienība izstaro 1 lm lielu gaismas plūsmu.

Starjaudas analogs enerģētisko fotometrisko lielumu sistēmā ir enerģētiskā starjauda (izstarotspēja). Tā tiek noteikta analoģiski starjaudai, tikai gaismas plūsmas vietā Φ_v tiek izmantota izstarojuma plūsma Ф_e. Enerģētisko starojumu SI sistēmā mēra W/m².

Debess ķermeņu starjauda

Starjauda astronomijā ir pilnā enerģija, ko zvaigzne vai cits kosmiskais objekts izstaro laika vienībā. Astronomijā par starjaudas mērvienību parasti izmanto Saules starjaudu. Viena Saules starjauda ir 3,86×10²⁶ W (SI) jeb 3,86×10³³ erg/s (CGS).

Astronomiskā objekta starjauda atšķirībā no redzamā zvaigžņu lieluma nav atkarīga no attāluma līdz objektam. Starjauda ir viens no svarīgākajiem zvaigžņu raksturlielumiem, kas ļauj salīdzināt savā starpā dažādu zvaigžņu tipus "spektrs — starjauda", "masa — starjauda".

Galvenās secības zvaigžņu starjaudu var aptuveni aprēķināt pēc formulas:

$L=4\pi R^{2}\cdot \sigma T^{4},$

kur R — zvaigznes rādiuss, T — tās fotosfēras temperatūra, σ — Stefana—Bolcmaņa konstante.

Pašu spožāko zvaigžņu starjauda miljoniem reižu pārsniedz Saules starjaudu.

Paātrinātāja starjauda

Eksperimentālajā elementārdaļiņu fizikā par starjaudu sauc paātrinātāja parametru, kas raksturo daļiņu kūļa sadursmju intensitāti ar fiksētā mērķa daļiņām (kolaideru gadījumā divu pretimnākošo kūļu sadursmju intensitāti).

Starjauda L tiek mērīta cm⁻²·s⁻¹. Reizinot reakcijas griezumu ar starjaudu sanāk šī procesa darbības vidējais biežums dotajā kolaiderā ${\dot {N}}_{\text{process}}=L\cdot \sigma _{\text{process}}$.

Lielā hadronu kolaidera starjauda pirmo nedēļu paātrinājuma darba laikā bija ne vairāk par 10²⁹ daļiņas/cm²·s, bet tā turpina pakāpeniski palielināties. Mērķis ir sasniegt nominālo starjaudu 1,7×10³⁴ daļiņas/cm²·s apmērā, kas pēc lieluma pakāpes atbilst BaBar (SLAC, ASV) un Belle (KEK, Japāna) starjaudām.

Kolaideram KEKB pieder starjaudas pasaules rekords paātrinātājiem ar pretimnākošajiem kūļiem — 2,11×10³⁴ cm⁻²·s⁻¹.