Spāņu gripa
Spāņu gripa bija gripas paveids, kas no 1918. līdz 1920. gadam izraisīja pandēmiju pasaulē, inficējot aptuveni 550 miljonus cilvēku (aptuveni 29,5% no pasaules iedzīvotājiem), no kuriem nomira 50—100 miljoni pasaules iedzīvotāju (2,7—5,3% no kopējā skaita).[1]
Īpatnējs šai gripai bija tas, ka lielākā daļa, kurus tā skāra, bija veselīgi cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Tikai 20. gadsimta beigās, pētot sasaldētus spāņu gripas paraugus, atklājās, ka tās ietekmē imūnsistēma darbojās pārlieku intensīvi, kas faktiski noveda pie pašiznīcināšanās. Arī 1977.—1978. gada krievu gripas un 2009. gada cūku gripas pandēmiju izraisīja spāņu gripas serotips (A H1N1).
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā spāņu gripa sāka parādīties 1918. gada septembrī—oktobrī, kulmināciju sasniedzot novembrī—decembrī. Dažu mēnešu laikā Rīgā tika reģistrēti vairāk nekā 3000 ar spāņu gripu saslimušo, bet Liepājā no spāņu gripas nomira 82 cilvēki. No tās nomira mākslinieks Jāzeps Grosvalds, laikraksta Rigasche Zeitung redaktors Gregors Brucers, aktieris Jānis Staliņš, žurnālisti Fricis Vītoliņš un Ādolfs Dobelis un daudzi citi.[2] Dažkārt spāņu gripas upuru vidū minēts arī dzejnieks Fricis Bārda, bet tam nav dokumentālu pierādījumu.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Супотницкий М. В. Пандемия "испанки" 1918—1920 гг. в контексте других гриппозных пандемий и "птичьего гриппа" (krieviski)
- ↑ «Kas un kāpēc jāzina par «spāņu gripas» epidēmiju Latvijā pirms 100 gadiem». lsm.lv. 2018. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 26. martā.
- ↑ «Spāņu gripa vai nieru iekaisums? No kā nomira Fricis Bārda?». www.rumbini.lv. Skatīts: 2020-08-03.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spāņu gripa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- “Gripu ievazājuši vācieši” Arhivēts 2021. gada 16. maijā, Wayback Machine vietnē. Viesturs Sprūde la.lv, 2020. gada 7. martā
|