Staļina "Kastaņu runa"

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Staļins un Ribentrops apsveic viens otru pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas Maskavas Kremlī (1939)

Staļina "Kastaņu runa" ir vēsturē iegājies apzīmējums Staļina runai Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas XVIII kongresā 1939. gada 10. martā. Tā iezīmēja pagrieziena punktu attiecību uzlabošanai starp Vāciju un PSRS, kas noveda pie Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas un Eiropas sadalīšanas "ietekmes zonās".

Nosaukuma izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savā referātā Staļins apvainoja Lielbritāniju un Franciju kara provocēšanā un paziņoja par gatavību uzsākt „miera politiku” attiecībās ar Vāciju. Runā viņš cita starpā paziņoja, ka "jāsaglabā piesardzība un nav jāļaujas ievilkt PSRS konfliktos tiem kara provokatoriem, kas pieraduši vākt kastaņus no uguns ar svešām rokām" (krievu: Соблюдать осторожность и не давать втянуть в конфликты нашу страну провокаторам войны, привыкшим загребать жар чужими руками), tādēļ vēsturē šis referāts iegāja ar nosaukumu „runa par ceptiem kastaņiem”.

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

7. aprīlī padomju puse izteica diplomātisku piedāvājumu pārtraukt padomju-vācu ideoloģisko cīņu un sākt saskaņotu sadarbību.[1]

Lai arī 10. aprīlī sākās konsultācijas starp Franciju, Lielbritāniju un PSRS par savstarpējās palīdzības pakta noslēgšanu, militāro konvenciju un garantijām valstīm, kas var pakļauties agresijai no Vācijas puses, 3. maijā Staļins atcēla Ārlietu tautas komisāru Ļitvinovu, kas bija sagatavojis Trīspusējā pakta teksta piedāvājumu, no amata. 30. maijā Vācijas diplomāti Maskavā deva priekšlikumu sākt tiešas sarunas starp Vāciju un PSRS. 22. jūlijā Berlīnē sākās tiešās konsultācijas par tirdzniecības līguma sagatavošanu. 20. augustā PSRS un Vācija noslēdza tirdzniecības līgumu. 21. augustā Staļins saņēma apstiprinājumu, ka Vācijas valdība ir gatava parakstīt arī neuzbrukšanas līgumu ar slepeno protokolu par Polijas, Baltijas valstu un Rumānijas sadalīšanu. 23. augustā Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops ieradās Maskavā līguma parakstīšanai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nekrich, Aleksandr Moiseevich; Ulam, Adam Bruno; Freeze, Gregory L. Pariahs, Partners, Predators: German-Soviet Relations, 1922-1941, Columbia University Press, 1997