Starpštatu šoseju sistēma
Starpštatu šoseju sistēma jeb oficiāli Dvaita Eizenhauera vārdā nosauktā starpštatu un aizsardzības šoseju sistēma ir autoceļu sistēma ASV, kas veido daļu no ASV Nacionālās šoseju sistēmas. Sistēma nosaukta ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera vārdā, jo tieši viņš aizsāka sistēmas izveidošanu. 1956. gadā tika apstiprināts federālais "šosejas likums" un lielākā daļa sistēmas tika izbūvēta nākamo 35 gadu laikā. Sistēma tiek nepārtraukti uzlabota un uzturēta - 2010. gadā visu ceļu kopgarums sasniedza 75 932 kilometrus. Sistēmas kopizmaksas 2006. gadā tika novērtēta 425 miljardus dolāru apmērā - viens no lielākajiem projektiem pasaules vēsturē.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plānošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sistēmas plānošana aizsākās 1921. gadā kad ASV armija uzdeva ASV Ceļu birojam sagatavot sarakstu ar ASV ceļiem, kuriem būtu nozīme valsts aizsardzībai. Rezultātā tika iegūta tā sauktā Peršinga karte, kas kalpoja kā uzmetums visai sistēmai. Pieaugot automobiļu skaitam, kļuva skaidrs ka ar laiku esošā, pārsvarā parasto ceļu ASV numurēto ceļu sistēma nespēs uzturēt tādus apjomus un 30. gadu nogalē tika uzsākta ietilpīgas šoseju sistēmas plānošana. Eizenhauers, kurš otrā pasaules kara laikā ieņēma apvienoto spēka komandiera posteni, novērtēja Vācijas autoceļu sistēmu, kā absolūti nepieciešamu valsts aizsardzības sastāvdaļu un ka šāda sistēma ļautu trauksmes brīdi efektīvi transportēt gan materiālos, gan personāla resursus. 1955. gadā tika publicēts pētījums par galvenajām šoseju trasēm, kas arī kļuva par visas sistēmas pamatplānu.
Būvniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šoseju sistēmas būvniecību apstiprināja 1956. gada 29. jūnijā ar federālo šosejas likumu. Pirmais kontrakts par ceļu izbūvi tika noslēgts dažas dienas vēlāk - 2. augustā Misūri štatā. 1974. gadā Nebraskas štats kā pirmais pabeidza visu starpštatu šoseju izbūvi savā teritorijā, bet oriģinālo plānu pilnībā pabeidza tikai 1992. gada 14. oktobrī, kad tika pabeigts sarežģīts šosejas posms Glenvudas kanjonā.
Pēc 1992. gada
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēl aizvien notiek dažādu apvedceļu un palīgceļu būvniecība, kas aizsākās 80. gados, šie ceļi neietilpa oriģinālajā šoseju sistēmā, tādēļ sistēmu uzskata par pabeigtu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Starpštatu šoseju sistēma.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|