Starptautiskā matemātikas olimpiāde

Vikipēdijas lapa

Starptautiskā matemātikas olimpiāde (angļu: International Mathematical Olympiad jeb IMO) ir starptautiskās skolēnu sacensības matemātikā, kas notiek katru gadu vasarā kopš 1959. gada.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Starptautiskā matemātikas olimpiāde notika 1959. gadā Rumānijā, Bukarestē. Tajā piedalījās tikai septiņas valstis. Pakāpeniski dalībvalstu skaits auga, līdz 1989. gadā tas jau pārsniedza 50. Kopš 1997. gada dalībvalstu skaits ir mazliet virs 80 (izņemot 1998. gadu, kad piedalījās 76 valstis).

Starptautiskajā matemātikas olimpiādē pirmajos gados no katras valsts varēja piedalīties astoņi skolēni. 1982. gadā dalībnieku skaitu samazināja līdz četriem skolēniem no valsts, bet 1983. gadā — palielināja līdz sešiem skolēniem no valsts. Sešu skolēnu sistēma ir spēkā arī šobrīd.

Olimpiādes formāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katras valsts komandā ietilpst ne vairāk par sešiem skolēniem. Skolēni divas dienas risina olimpiādes uzdevumus. Katru dienu tiek piedāvāti trīs uzdevumi, kuru risināšanas laiks ir četras ar pusi stundas. Maksimālais iespējamais punktu skaits ir septiņi punkti par pilnīgi pareizu uzdevuma risinājumu. Par nerisinātu uzdevumu vai pilnīgi nepareizu risinājumu tiek doti nulle punktu. Par daļēji atrisinātu uzdevumu punkti tiek doti tikai veselos skaitļos: no 1 līdz 6. Maksimāli iegūstamais punktu skaits par visiem sešiem uzdevumiem ir 42.

Latvijas skolēnu panākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas skolēni Starptautiskajā matemātikas olimpiādē piedalās katru gadu kopš 1992. gada.[1] Kopš tā laika vienīgi 2007. un 2012. gadā nevienam dalībniekam no Latvijas komandas neizdevās iegūt kādu no medaļām. Vienīgo zelta medaļu Latvijas komandas sastāvā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē ir izcīnījis Deniss Čebikins 1999. gadā.[2] PSRS komandas sastāvā 1991. gadā Andris Ambainis ieguva 1. vietu ar maksimālo iespējamo punktu skaitu.[3] Visvairāk medaļu Latvijas komandas sastāvā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē ir izcīnījuši Zigmārs Rasščevskis (viena sudraba un divas bronzas medaļas)[4] un Artūrs Verza (trīs bronzas medaļas).[5] Līdz šim veiksmīgākais gads Latvijas komandai ir 1997., kad kopumā tika iegūti pieci apbalvojumi — viena sudraba un četras bronzas medaļas.[6] Kandidātu atlase konkrētajai Starptautiskajai matemātikas olimpiādei notiek Valsts olimpiādes ceturtajā kārtā.[7]

Medaļnieku uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1993 Ainārs Galvāns — Sudraba medaļa
  • 1993 Valdis Kauķis — Sudraba medaļa
  • 1993 Armands Lazdiņš — Bronzas medaļa
  • 1994 Ainārs Galvāns — Bronzas medaļa
  • 1994 Maksims Kravcevs — Bronzas medaļa
  • 1994 Eduards Mihelovičs — Bronzas medaļa
  • 1995 Maksims Kravcevs — Bronzas medaļa
  • 1995 Aleksandrs Sļivkins — Sudraba medaļa
  • 1996 Zane Ermuža — Bronzas medaļa
  • 1996 Aleksandrs Sļivkins — Bronzas medaļa
  • 1996 Māris Valdats — Bronzas medaļa
  • 1997 Juris Kalniņš — Bronzas medaļa
  • 1997 Arnolds Ķikusts — Bronzas medaļa
  • 1997 Krists Krilovs — Bronzas medaļa
  • 1997 Zigmārs Rasščevskis — Bronzas medaļa
  • 1997 Māris Valdats — Sudraba medaļa
  • 1998 Deniss Čebikins — Sudraba medaļa
  • 1998 Aleksandra Koroļova — Bronzas medaļa
  • 1998 Zigmārs Rasščevskis — Bronzas medaļa
  • 1998 Aigars Saušs — Bronzas medaļa
  • 1999 Deniss Čebikins — Zelta medaļa
  • 1999 Zigmārs Rasščevskis — Sudraba medaļa
  • 2000 Jānis Dričs — Bronzas medaļa
  • 2000 Igors Gorbovickis — Bronzas medaļa
  • 2000 Aleksandra Koroļova — Bronzas medaļa
  • 2001 Aleksandrs Belovs — Bronzas medaļa
  • 2001 Aigars Gedroics — Bronzas medaļa
  • 2001 Igors Gorbovickis — Sudraba medaļa
  • 2002 Aleksandrs Belovs — Sudraba medaļa
  • 2002 Aigars Gedroics — Bronzas medaļa
  • 2002 Artūrs Verza — Bronzas medaļa
  • 2003 Artūrs Verza — Bronzas medaļa
  • 2004 Artūrs Verza — Bronzas medaļa
  • 2005 Edgars Jākobsons — Bronzas medaļa
  • 2005 Elvijs Sarkans — Bronzas medaļa
  • 2006 Rūdolfs Kreicbergs — Bronzas medaļa
  • 2006 Vladimirs Murevičs — Bronzas medaļa
  • 2006 Elvijs Sarkans — Bronzas medaļa
  • 2008 Artūrs Bačkurs — Sudraba medaļa
  • 2009 Pēteris Eriņš — Bronzas medaļa
  • 2010 Pēteris Eriņš — Bronzas medaļa
  • 2010 Normunds Vilciņš — Bronzas medaļa
  • 2011 Jānis Smilga — Sudraba medaļa
  • 2011 Andrejs Kuzņecovs — Bronzas medaļa
  • 2013 Ņikita Larka — Bronzas medaļa
  • 2014 Deniss Dunaveckis — Sudraba medaļa
  • 2014 Vladislavs Kļevickis — Bronzas medaļa
  • 2017 Artūrs Banga - Bronzas medaļa
  • 2017 Ingus Jānis Pretkalniņš - Bronzas medaļa
  • 2017 Agnese Upīte - Bronzas medaļa
  • 2021 Kims Georgs Pavlovs - Bronzas medaļa
  • 2021 Līva Oliņa - Bronzas medaļa
  • 2021 Rolands Lopatko - Bronzas medaļa
  • 2023 Margus Smotrovs - Bronzas medaļa
  • 2023 Ansis Gustavs Andersons - Bronzas medaļa
  • 2023 Alfrēds Saročinskis - Bronzas medaļa

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]