Stiglovas grava

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Stiglovas (Stiglavas) grava ir dabas objekts Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, kas ietilpst ģeoloģiskajā dabas piemineklī Stiglavas atsegumi.[1]

Dabas taka ved gar gravu, kur var ieraudzīt 3-4 m augstus smilšakmens atsegumus. Šajā apkārtnē sastopamas ~ 60 augu sugas. Stiglavas grava ir ģeoloģiskais dabas piemineklis (īpaši aizsargājamā dabas teritorija).

Stiglavas upes krastos redzamo smilšakmens atsegumu veidošanās meklējama laikos, kad Viļakas novadā viļņojās jūra – devonā, pirms aptuveni 375 miljoniem gadu. Šeit jūras straumju ietekmē veidojās slīpslāņoti baltie un brūni sārtie devona smilšakmeņi. Ledus kušanas ūdeņu formētā senlejā ar ievērojamu gravu un stāvām nogāzēm savu vietu atrada Stiglavas upītes ieleja – ja Tev tuva ģeoloģija, šeit ledāja nogulumus, kas veidojušies pirms aptuveni 12 000 gadu, pamanīsi virs devona smilšakmeņiem. Šeit atrodama arī 4 metrus dziļa ala un upes kreisajā krastā, upei savu ieleju rokot arvien dziļāk, zemes virskārtai atklājās Stiglavas dižakmens. Katrā ziņā – pievērs uzmanību smilšakmens atsegumiem Stiglavas upītes gravas nogāzēs - tie ir ļoti krāšņi.

Šī vieta ir īpaša ne tikai ar savu ainavisko apkārtni, ar dzelzi bagātajiem avotiem vai šim objektam 2013.gadā piešķirto gada ģeoloģiskā objekta godu, bet arī ģeoloģisko izcelsmi. Šī ir viena no retajām vietām pašā Latvijas austrumu daļā, kur atsedzas Ogres svītas ieži. Stiglovas grava ir arī vēsturiski nozīmīgs objekts – 1919.-1920.gadā partizāņu atbrīvošanas cīņas, kur dažviet ir saglabājušās senās ierakumu vietas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]