Balvu novads

Balvu novads
	Balvu novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Balvi
Kopējā platība:	2 386,3 km2
• Sauszeme:	2 337,7 km2
• Ūdens:	48,6 km2
Iedzīvotāji (2025):	17 532
Blīvums (2025):	7,5 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2025 - pašlaik):	Jānis Trupovnieks (Latvijas Zaļā partija)
Mājaslapa:	www.balvi.lv
	Balvu novads Vikikrātuvē

Balvu novads (latgaliešu: Bolvu nūvods)^[3] ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Balvu novads, Baltinavas novads, Rugāju novads un Viļakas novads. Robežojas ziemeļos ar Alūksnes novadu, rietumos ar Gulbenes un Madonas novadiem, dienvidos ar Rēzeknes un Ludzas novadiem un austrumos ar Krievijas Pleskavas apgabala Palkinas un Pitalovas rajoniem. Novada centrs atrodas Balvu pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Balvu rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Balvu novadā kopumā ietilpst 19 pagasti un 2 pilsētas, kas ir sadalīti 4 apvienībās:^[4]


Pagastu apvienība	Centrs	apvienībā ietilpstošie pagasti	iedzīvotāju skaits	platība, km²
Balvu apvienība	Balvi	Balvu pagasts, Balvu pilsēta, Bērzkalnes pagasts, Kubulu pagasts, Kupravas pagasts, Vīksnas pagasts	8563	484
Baltinavas apvienība	Baltinava	Baltinavas pagasts, Briežuciema pagasts, Lazdulejas pagasts, Tilžas pagasts, Vectilžas pagasts	2676	552,2
Rugāju apvienība	Rugāji	Bērzpils pagasts, Krišjāņu pagasts, Lazdukalna pagasts, Rugāju pagasts	2798	713,8
Viļakas apvienība	Viļaka	Medņevas pagasts, Susāju pagasts, Šķilbēnu pagasts, Vecumu pagasts, Viļakas pilsēta, Žīguru pagasts	3873	636,4

Daba

Balvu novads izvietojies Austrumlatvijas zemienes ziemeļdaļā. Tā austrumos atrodas Veļikajas zemiene, bet vidusdaļā — Ziemeļlatgales pacēlums (līdz 135 metriem vjl), kas ir viļņots morēnas līdzenums ar morēnu pauguraini austrumpusē. Augsnes — podzolētās, velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: māls (Kupravā), grants (Plešovā), kūdra (lielākie kūdras purvi — Bērzpils purvs, Lutiņānu purvs, Lagažu-Šņitku purvs). Vidējā temperatūra janvārī -7 — -7,5 °C, jūlijā 16,5 — 17 °C. Nokrišņi 550-600 mm gadā. Meži 1981. gadā aizņēma 38% teritorijas, purvi 10%.^[5]

Lielākās upes

Daugavas baseina: Pededze, Bolupe, Vārniene, Iča, Tilža.
Veļikajas baseina: Vāda, Kuhva, Rika, Koura.

Ūdenstilpes

47 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — Pērkonu ezers (2,3 km²), Balvu ezers (1,7 km²), Viļakas ezers (1,4 km²).^[5]

Vēsture

Tagadējā Balvu novada teritorija 13. gadsimta sākumā ietilpa Atzeles novadā, 1224. — 1561. gadā tā bija Rīgas arhibīskapijas īpašums, 1561. — 1772. Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1772. gadā iekļauta Krievijas Impērijas Pleskavas, no 1802. gada Vitebskas guberņā. Līdz 1861. gadam, kad atcēla dzimtbūšanu, zeme bija galvenokārt muižnieku īpašumā (lielākās — Viļakas muiža 492 km², Balvu muiža 350 km²). 1905. gada revolūcijas laikā 1905. gada 2. decembrī notika revolucionārās milicijas sadursme ar ulānu vienību Sitas silā.

Pēc Otrā Latgales kongresa ierosmes 1917. gada 14. decembrī Ludzas apriņķi atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja Vidzemes guberņai^[6], bet operācijas "Dūres sitiens" laikā to 1918. gada 21. februārī iekaroja Vācijas Impērijas karaspēks. 1918. gada decembrī Balvu apkārtni ieņēma Sarkanā armija un to iekļāva Latvijas SPR sastāvā.

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās Latgales divīzijas štābs. Pēc neatkarības kara beigām, saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto Latvijas—Krievijas miera līgumu Balvi ietilpa Latvijas Republikas sastāvā. Ar 1924. gada jūnija likumu Balvu pagastu kopā ar 11 citiem pagastiem atdalīja no Ludzas apriņķa un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī.^[7]

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Balvu novada ciemu uzskaitījums

Balvu novada kopējais iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 bija 24 991
Nr.	Nosaukums	Statuss	Novads (līdz 2021. gadam)	Pagasti	2000	2016	2020
1	Balvi	Pilsēta	Balvu novads	Pilsēta	8533	6457	5914
2	Viļaka	Pilsēta	Viļakas novads	Pilsēta	1887	1330	1221
3	Žīguri	Ciems	Viļakas novads	Žīguru pagasts	906	599	522
4	Tilža	Ciems	Balvu novads	Tilžas pagasts	672	508	469
5	Baltinava	Ciems	Baltinavas novads	Baltinavas pagasts	664	448	431
6	Kubuli	Ciems	Balvu novads	Kubulu pagasts	568	448	433
7	Kuprava	Ciems	Viļakas novads	Kupravas pagasts	709	319	263
8	Semenova	Ciems	Viļakas novads	Medņevas pagasts	271	201	190
9	Vīksna	Ciems	Balvu novads	Vīksnas pagasts	260	194	184
10	Bērzpils	Ciems	Balvu novads	Bērzpils pagasts	240	186	169
11	Bērzkalne	Ciems	Balvu novads	Bērzkalnes pagasts	249	167	148
12	Šķilbani	Ciems	Viļakas novads	Šķilbēnu pagasts	216	157	139
13	Rekova	Ciems	Viļakas novads	Šķilbēnu pagasts	163	155	157
14	Borisova	Ciems	Viļakas novads	Vecumu pagasts	181	137	111
15	Naudaskalns	Ciems	Balvu novads	Balvu pagasts	177	114	112
16	Krišjāņi	Ciems	Balvu novads	Krišjāņu pagasts	148	110	110
17	Egļuciems	Ciems	Balvu novads	Lazdulejas pagasts	137	102	91
18	Vectilža	Ciems	Balvu novads	Vectilžas pagasts	115	95	97
19	Briežuciems	Ciems	Balvu novads	Briežuciema pagasts	122	87	87

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1897	40 800	—
1905	46 920	+1.76%
1925	53 333	+0.64%
1930	56 219	+1.06%
1935	60 313	+1.42%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1959	48 262	−0.92%
1967	39 450	−2.49%
1979	37 256	−0.48%
1989	33 913	−0.94%
2000	30 244	−1.04%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	23 358	−2.32%
2021	18 778	−2.16%
2022	18 501	−1.48%
2024	17 910	−1.61%

Nacionālais sastāvs

Balvu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[9]

Latvieši (14941)			81.9%
Krievi (2563)			14.1%
Ukraiņi (242)			1.3%
Baltkrievi (104)			0.6%
Čigāni (80)			0.4%
Poļi (47)			0.3%
Lietuvieši (15)			0.1%
Igauņi (4)			0.0%
Ebreji (3)			0.0%
Cita un neizvēlēta (241)			1.3%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Balvu novada domes vēlēšanas

Tautsaimniecība

Transports

Balvu novadu nešķērso galvenie autoceļi, taču to šķērso vairāki reģionālie autoceļi, kā piemēram, P35 (Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža (Vientuļi)), P36 (Rēzekne—Gulbene), P42 (Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze)), P45 (Viļaka—Kārsava), P46 (Dubļeva—Cērpene), P47 (Balvi—Kapūne) un P48 (Kārsava—Tilža—Dubļukalns).

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Tālis Matīss (1904—1985), operdziedātājs
Ģertrūde Eniņa (1926—2019), neiroloģijas profesore, izgudrotāja
Kazimirs Duļbinskis (1906—1991), katoļu bīskaps
Valerijans Zondaks (1908—1986), katoļu bīskaps
Roberts Ancāns (1919—1982), latviešu leģiona virsnieks
Jānis Benislavskis (1735—1812), katoļu bīskaps
Jānis Leo Briedītis (1922—2007), gleznotājs, grafiķis, tēlnieks
Miķelis Bukšs (1912—1977), literatūrvēsturnieks, valodnieks, publicists
Juris Cibulis (1951), letonists, žurnālists, tulkotājs, politiķis
Antons Circāns (1918—1947), nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Vidzemē
Pēteris Gabrānovs (1941—2007), lauksaimnieks, uzņēmējs, politiķis
Aloizijs Jūsmiņš (1915—1979), cirka mākslinieks, koklētājs, akordeonists, aktieris, solists
Vilberts Krasnais (1908—1942), rakstnieks, sabiedriskais darbinieks
Jānis Krasts (1895—1965), jurists, miertiesnesis
Jānis Ločmelis (1936), uzņēmējs, militārpersona, politiķis
Francis Logins (1874—1931), sabiedriskais darbinieks, politiķis
Imants Magone (1936—2008), horeogrāfs, dejas pedagogs, amatieru mākslas atbalstītājs
Tālis Matīss (1904—1985), dziedātājs, pedagogs
Kazimirs Olekšs (1886—1970), Latvijas armijas ģenerālis
Jānis Prombergs (1927—1993), ārsts
Vilis Purmalis (1927—1989), ārsts
Jāzeps Roskošs (1891—1960), politiķis
Annele Slišāne (1975), tekstilmāksliniece, rokdarbniece, rakstniece, kultūras darbiniece
Antons Slišāns (1948—2010), lauksaimnieks, literāts, folklorists, kultūras un sabiedrisks darbinieks
Valerijans Zondaks (1908—1986), titulārbīskaps
Jānis Bordāns (1967), advokāts, politiķis
Līga Kozlovska (1957), ārste, politiķe
Sarmīte Ķikuste (1962), ārste, politiķe
Inese Laizāne (1971), aktrise, politiķe
Leo Paiders (1926—1991), lauksaimnieks, šoferis, sabiedriskais darbinieks, politķis
Jānis Trupovnieks (1961), inženieris, politiķis
Arvis Vilkaste (1989), bobslejists
Kazimirs Duļbinskis (1906—1991), katoļu titulārbīskaps
Ģertrūde Eniņa (1926—2019), ārste neiroloģe, profesore
Andris Kazinovskis (1959), lauksaimnieks, politiķis

Ievērojamas vietas

Attēlu galerija

Atsauces

↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
↑ «Balvu novadā ceļazīmes arī latgaliešu rakstu valodā». Lsm.lv (latviešu). 2021-11-24. Skatīts: 2023-07-20.
↑ «Apvienību pārvaldes». Balvu novads (latviešu). Skatīts: 2024-09-04.
1 2 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 656. lpp.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.
↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1924. gada 26. jūnijs
↑ OSP
↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 19.11.2023.

Ārējās saites

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Skatīt arī

[wikidata-b7ce90c4747880001df621bd5432222776f906ee-1] «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.

[wikidata-817d5437ecc57a6eefd10177383d016610ce6100-2] «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.

[3] «Balvu novadā ceļazīmes arī latgaliešu rakstu valodā». Lsm.lv (latviešu). 2021-11-24. Skatīts: 2023-07-20.

[4] «Apvienību pārvaldes». Balvu novads (latviešu). Skatīts: 2024-09-04.

[LPE-5] 1 2 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 656. lpp.

[6] Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.

[7] Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1924. gada 26. jūnijs

[8] OSP

[9] «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 19.11.2023.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]