Straumēni (poēma)
„Straumēni: vecā Zemgales māja gada gaitās” ir 1933. gadā izdota Edvarta Virzas poēma prozā.
Darba tapšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Poēmu „Straumēni” E. Virza sāka rakstīt 1928. gada vasarā „Billītēs” un pabeidza 1933. gada vasaras nogalē. Tajā attēlota 19. gadsimta Zemgales lauku māju dzīve un cilvēki. „Straumēni” pirmo reizi izdoti 1933. gada decembrī un līdz 1942. gada beigām iznāca desmit metienos. "Straumēni” ir tulkoti krievu, vācu, franču, igauņu, čehu, horvātu un ukraiņu valodā. 1988. gada rudenī "Straumēni” tika publicēti žurnālā „Karogs”. „Straumēni” ir arī vienīgais prozas darbs latviešu literatūrā, kas nosaukts par poēmu. Darbā ietvertas ne tikai paša autora bērnības atmiņas, bet arī vecvecāku nostāsti, tiek uzburta mītiskā pasaule un radīta idealizēta zemnieku dzīve. "Straumēnus” var lasīt kā etnogrāfisku tekstu, kurā sīki un precīzi aprakstīta 19. gadsimta zemniecības sadzīve.[1]
Tulkojumi citās valodās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Straumehni: Eines alten semgallischen Gehöftes Jahreslauf [Straumēni; vācu val.]. Einzig berechtigte Übertragung aus dem Lettischen von Willi Stöppler. Rīga: Zemnieka Domas, 1934.
- Die Himmelsleiter [Straumēni; vācu val., 2. izdevums]. Übertr. Willi Stöppler. Leipzig: Verlag Paul List, 1935.
- Taevaredel: aasta vanas Zemgale talus [Straumēni; igauņu val.]. Tulk. Mart Pukits. Tartu: Noor-Eesti, 1938.
- Straumeni: la vie d’une antique ferme Lettone à travers les saisons [Straumēni; franču val.]. Préface at traduction de Aía Bertrand. Paris: Edition de l’Akademia Raimond Duncan, 1939 / 1947.
- Страумени: Жизнь стараго латышскаго хутора [Straumēni; krievu val.]. Переводъ Виктора Третьякова. Rīga: M. Didkovskis, 1939.
- U Strauménů: Starý zemgalský dům v průběhu roku [Straumēni; čehu val.]. Překlad: Alois Červín. Praha: Novina, 1939.
- Selo Straumen [Straumēni; horvātu val.]. Tulk. Ivan Esih. Zagreb: Suvremena biblioteka, 1943.
- Taevaredel: aasta vanas Zemgale talus [Straumēni; igauņu val., 2. izdevums]. Tulk. Mart Pukits. Tallinn: Eesti Raamat, 1992.
- "Страумены" [Straumēni; krievu val.]. Tulk. Žanna Ezīte. Daugava, 2001-2003.
- "Cтраумені: Опис старої земґальської хати впродовж року" [Straumēni; ukraiņu valodā, fragments]. З латиської переклав Юрій Садловський. Всесвіт, 2010, Nr. 5/6, 115.-134. lpp.
- Straumēni [angļu val. Tulk. Andrejs Veisbergs. Bear’s ears: an anthology of Latvian literature. 2nd edition. Riga: Zinātne, 2014, 208.-219. lpp.
- Straumēni [vācu val.]. Aus dem Lettischen von Berthold Forssman. Berlin: Guggolz Verlag, 2020. (Nominēts vācu neatkarīgo izdevēju balvai "The Hotlist 2020".)
Citāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Atmiņa nav nevis cits kā pagājušās dzīves atspīdums mūsu prātā." / Ievads
"Izkliedēto lielumu saspiest mazumā [..] ir cilvēcisko pūļu galamērķis." / Ievads
"Meitu brunči bija viegli, bet sievu smagi." / Ziema
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Edvarts Virza». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. decembrī. Skatīts: 2012. gada 20. jūnijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Edvarts Virza: mīts par mājām[novecojusi saite] vietnē literature.lv.