Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas direktorāts.

Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca ir Valsts SIA, kas atrodas Strenčos un sniedz psihiatrisko un narkoloģisko palīdzību, kā arī nodrošina sociālās aprūpes pakalpojumus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1899. gadā pēc Vidzemes bruņniecības iniciatīvas tika nolemts celt Vidzemes guberņas psihiatrisko slimnīcu (tolaik: Vājprātīgo iestādi Strenčos, vācu: Livländische Landes-Irrenanstalt bei Stackeln), kuras būve sākās 1903. gadā. Projekta autors bija arhitekts Augusts Reinbergs. Slimnīca tika atklāta 1907. gada 10. februārī (28. janvārī pēc vecā stila), tās kompleksā ietilpa tiem laikiem moderna centrālapkure, elektrība, ūdensvads, noteksistēma, darbnīcas un palīgsaimniecība. Pirmais slimnīcas direktors bija Alberts Bērs (1907-1919). Sākotnēji iestādē bija 180 vietu, strādāja trīs ārsti, sešas māsas, viens feldšeris, astoņas vecākās un 55 jaunākās slimnieku kopējas u.c. Ārstniecībā, galvenokārt, tika izmantota darba un ūdens terapija. Tika izveidota bibliotēka, kurā notika dažādi sarīkojumi.

Latvijas Republikas valdība Strenču psihiatrisko slimnīcu pārņēma 1919. gadā, slimnieku skaits pieauga no 114 1919. gadā līdz 364 1940. gadā, slimnīcas komplekss tika papildināts ar saimniecības klēti, pagrabu, lopu kūti, betona eļļas pagrabu, kapliču ar sekcijas telpu un morgu. Slimnīcas direktori šajā laikā bija Hermanis Hildebrands (1920-1927) un Arvēds Sukurs (1927-1938, 1940-1942). Otrā Pasaules kara laikā 1943. gadā nacisti nošāva 294 psihiatriskās slimnīcas pacientus, viņu nogalināšanas vietā pēc kara uzcelts piemineklis. Slimnīcu izmantoja vācu armijas kara hospitāļa un izlūku skolas vajadzībām.

Pēc kara 1950. gadā slimnīcā tika ārstēti 403 slimnieki, pēc 1978. gada slimnieku skaits pārsniedza tūkstoti. Svarīgākās ārstniecības metodes bija insulīnterapija un elektrošoks, kopš 1957. gada sāka lietot neiroleptiskos līdzekļus. 1974. gadā sāka arī narkoloģisko slimnieku ārstēšanu.[1]

Slimnīcas komplekss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slimnīcas komplekss sastāv no vairākām paviljona tipa ēkām slimniekiem un saimniecības kompleksa. Harmonisku vidi veido slimnīcas parks, tajā uzstādīts piemineklis pirmajam slimnīcas direktoram A. Bēram un arhitektam A. Rainbergam. Pāri slimnīcas teritorijai joprojām paceļas 20. gadsimta sākumā projektētais skurstenis - ūdenstornis, kas ir industriālais piemineklis, viena no neparastākajām inženiertehniskajām būvēm Baltijā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]