Pāriet uz saturu

Stērlings Moss

Vikipēdijas lapa
Stērlings Moss
Stirling Moss
Stērlings Moss 2014. gadā
Personas dati
Dzimis 1929. gada 17. septembrī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Miris 2020. gada 12. aprīlī (90 gadu vecumā)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Pārstāvētā valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Formula 1 karjera
Sezonas 1951—1961
Sacīkstes 67 (66 starti)
Čempiona tituli 0
Uzvaras posmos 16
Pjedestāli posmos 24
Pole position 16
Ātrākie apļi 19
Pirmās sacīkstes 1951. gada Šveices Grand Prix
Pirmā uzvara 1955. gada Lielbritānijas Grand Prix
Pēdējā uzvara 1961. gada Vācijas Grand Prix
Pēdējās sacīkstes 1961. gada ASV Grand Prix

Sers Stērlings Krofards Moss (angļu: Sir Stirling Craufurd Moss; 1929. gada 17. septembris — 2020. gada 12. aprīlis) bija autosportists no Apvienotās Karalistes, pazīstams pateicoties savai dalībai Formula 1 sacīkstēs. Viņš bija četrkārtējs Formula 1 sacīkšu vicečempions, un viņu bieži sauc par labāko pilotu, kas ne reizi nav kļuvis par čempionu.[1][2][3] Moss piedalījās sacīkstēs no 1948. līdz 1962. gadam, uzvarot 212 no 529 sacensībām šajā laika posmā. Tāpat kā citi tā laika autosportisti, Moss piedalījās vairākās autosacīkšu sērijās vienlaicīgi.

Karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stērlings Moss bija zobārsta un sacīkšu pilota Elfreda Mosa (angļu: Alfred Moss) un viņa sievas Eilīnas (angļu: Aileen) dēls. Viņa tēvs 1924. gadā piedalījās Indianapolis 500 sacensībās. Viņa māsa Peta arī nodarbojās ar autosportu, piedaloties rallija sacensībās.[4]

Moss nodarbojās ar autosportu no 1948. līdz 1962. gadam, uzvarot 212 no 529 sacensībām, kurās viņš piedalījās, tostarp 16 Formula 1 pasaules čempionāta Grand Prix.[5] Viņš piedalījās līdz 62 sacīkstēm vienā gadā un brauca ar 84 dažādu marku automašīnām sacensībās.[6] Viņš deva priekšroku britu automašīnām, sakot: «Labāk ar godu zaudēt britu mašīnā, nekā uzvarēt ārzemju.».[7] Pārstāvot Vanwall komandu, Mosam (kā arī Džekam Brebemam Cooper komandā) bija nozīmīga loma, pārtraucot Vācijas un Itālijas komandu dominanci Formula 1 sacensībās. Līdz 1991. gadam, kad viņu apsteidza Naidžels Mensels, Moss bija angļu braucējs ar lielāko Formula 1 uzvaru skaitu.[8]

Mosa pirmā uzvara starptautiskās sacensībās tika izcīnīta īsi pirms viņa 21. dzimšanas dienas 1950. gada RAC Tourist Trophy sacīkstē Ziemeļīrijā.[9] Šajās sacensībās viņš uzvarēja vēl sešas reizes (1951. un 1955. gadā, kā arī no 1958. līdz 1961. gadam).[10] Ferrari sacīkšu komandas dibinātājs Enco Ferrāri Mosam piedāvāja Formula 2 automašīnu, ar kuru piedalīties 1951. gada Bari Grand Prix pirms pilnas sezonas 1952. gadā. Kad Moss ar tēvu ieradās Apūlijā, izrādījās, ka solīto mašīnu vadīs pieredzējušais braucējs Pjēro Tarufi.[11] 1953. gadā Mercedes-Benz sacīkšu komandas vadītājs Alfrēds Neibauers izrādīja interesi par Mosu un ieteica viņam iegādāties Maserati spēkratu dalībai 1954. gadā. Mosam vairākkārt izdevās labi kvalificēties sacensībām, taču neizturīgās mašīnas dēļ viņš neguva daudz punktu čempionātā. Par spīti tam, viņš pievienojās Mercedes 1955. gadā.[12]

Mosa pirmā uzvara pasaules čempionātā bija 1955. gada Lielbritānijas Grand Prix. Viņš kļuva par pirmo britu, kas ir uzvarējis šajās sacensībās. Tajā pašā gadā viņš uzvarēja Itālijas tūkstoš jūdžu sacensībās Mille Miglia.[13] Pēc tam, kad Mercedes 1955. gada nogalē pārtrauca dalību autosportā, Moss vispirms atgriezās pie Maserati, bet vēlāk brauca ar britu ražotām mašīnām — Vanwall, Cooper un Lotus. Viņš uzvarēja 1957. gada Peskāras Grand Prix, kas tika rīkota visu laiku garākajā (25 km) Formula 1 sacīkšu trasē.[14] 1958. gada Argentīnas Grand Prix viņš izcīnīja pirmo Formula 1 uzvaru automašīnā, kuras dzinējs atrodas tās aizmugurē. Šāds izkārtojums kļuva par standartu trīs gadus vēlāk. Tā paša gada Itālijas Grand Prix viņš kļuva par pirmo braucēju Eiropā, kura mašīnas krāsojumu ietekmēja sponsori. Mosa mašīna tika nokrāsota Eldorado saldējuma firmas krāsās.[15]

Mosa sportiskā rīcība viņam maksāja 1958. gada pasaules čempiona titulu. Kad viņa konkurentam Maikam Hotornam draudēja sods Portugāles Grand Prix, Moss viņu aizstāvēja.[16] Hotorns tika apsūdzēts braukšanā pretējā virzienā pēc tam, kad viņš izslīdēja un noslāpēja savu auto kalnupejošā trases daļā. Moss Hotornam kliedzot deva padomu stūrēt lejup pa kalnu, pret trases virzienu, lai iekustinātu mašīnu. Tas ļāva Hotornam saglabāt sešus punktus, ko viņš ieguva, finišējot 2. vietā. Hotorns togad kļuva par čempionu, pārspējot Mosu par vienu punktu, kaut arī viņš togad bija uzvarējis vienā čempionāta posmā, pretstatā Mosa četrām uzvarām. Mosa zaudējums tiek skaidrots arī ar saziņas kļūdu vienā no posmiem. Tolaik katrās sacensībās viens punkts tika piešķirts par ātrāko apli. Mosa pavadošais personāls viņam rādīja tāfeli ar uzrakstu HAWT REC, tā norādot, ka Hotorns ir uzstādījis apļa rekordu. Moss izlasīja HAWT REG, uztverot, ka Hotorns veic parastus apļus, un necentās uzstādīt ātru apli.[17]

1962. gada 23. aprīlī Moss piedzīvoja smagu avāriju Glover Trophy sacensībās. Viņš mēnesi pavadīja komas stāvoklī, un sešus mēnešus viņa ķermeņa kreisā puse bija daļēji paralizēta.[7][18] Viņš atguvās, taču nākamajā gadā beidza karjeru pēc privātas testu sesijas, kurā viņa apļu laiki bija par dažām sekundes desmitdaļām lēnāki, nekā agrāk.[19][20]

Dzīves nogale un nāve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par godu Mosa 80 gadu jubilejai, 2009. gadā Goodwood Revival autosacīkšu festivālā ankatru dienu tika rīkota 80 automašīnu parāde. Moss katru dienu brauca ar citu mašīnu: Mercedes-Benz W196, Lotus 18, kurā viņš uzvarēja 1961. gada Monako Grand Prix un Aston Martin DBR3.[21]

2010. gada 7. martā Moss salauza abas potītes un četrus pēdas kaulus, kā arī guva mugurkaula skriemeļu traumas un nobrāzumus, iekrītot lifta šahtā.[22][23] 2016. gada decembrī viņš tika nogādāts slimnīcā Singapūrā ar nopietnu apakšējo elpceļu infekciju.[24] Slimības un ilgstošā atveseļošanās perioda dēļ, Moss 2018. gada janvārī paziņoja par aiziešanu no sabiedriskās dzīves.[25]

Stērlings Moss nomira savās mājās Londonā 2020. gada 12. aprīlī pēc ilgas slimības.[16][26]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Sir Stirling Moss (angliski)». grandprix.com. Skatīts: 2006. gada 21. oktobrī.
  2. ↑ «English F1 Legend Moss Holds Unique Place In AARWBA Lore (angliski)». indianapolismotorspeedway.com. 2004. gada 14. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. martā. Skatīts: 2008. gada 29. augustā.
  3. ↑ «Hamilton still on track to greatness (angliski)». independent.co.uk. 2007. gada 22. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. Marts. Skatīts: 2008. gada 29. augustā.
  4. ↑ Ben Dirs. «Pat Moss: The racing legend's sister who beat the men (angliski)». BBC Sport, 2015. gada 5. martā. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  5. ↑ Ian Collier. «Sir Stirling Moss: British Formula One legend dies aged 90 (angliski)». Sky News, 2020. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  6. ↑ Nathan Spendelow. «Sir Stirling Moss reunited with 1955 Mille Miglia-winning 300 SLR car at Mercedes-Benz World (angliski)». Surrey Live, 2015. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  7. ↑ 7,0 7,1 «International Motorsports Hall of Fame (angliski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2001. gada 24. februārī.
  8. ↑ Enis Koylu. «Sir Stirling Moss dies aged 90 (angliski)». Eurosport, 2020. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  9. ↑ «Happy 90th Birthday Sir Stirling Moss (angliski)». Goodwood Road & Racing. 2019. gada 17. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 3. Septembris. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  10. ↑ «Past Winners (angliski)». Royal Automobile Club. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 15. Augustsss. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  11. ↑ Richard Williams. «Sir Stirling Moss obituary (angliski)». The Guardian, 2020. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  12. ↑ Valerie Pire. Ciao, Stirling: The Inside Story of a Motor Racing Legend. Biteback Publishing, 2019. ISBN 978-1-78590-499-8. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  13. ↑ Doug Nye. «The Greatest Race (angliski)». The Telegraph. Telegraph Media Group Limited, 2005. gada 28. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. Aprīlis. Skatīts: 2014. gada 10. martā.
  14. ↑ David Malsher-Lopez. «Why Stirling Moss was 'Mr. Motor Racing' (angliski)». motorsport.com, 2020. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  15. ↑ Larry Edsall. «Maserati celebrates 60th anniversary of Eldorado Racer (angliski)». The ClassicCars.com Journal. Skatīts: 2018. gada 6. novembrī.
  16. ↑ 16,0 16,1 Alex Young. «Sir Stirling Moss dead: British motorsport legend passes away, aged 90 (angliski)». Evening Standard, 2020. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  17. ↑ Jenkinson, Denis (1958. gada oktobrī). "1958 Portuguese Grand Prix race report: GB 1-2-3 in Boavista (angliski)". Motor Sport XXXIV (10): 677–680. Atjaunināts: 2020. gada 12. aprīlī.
  18. ↑ Stirling Moss Career Ending Crash (angliski) YouTube
  19. ↑ John Whitmore. «Stirling qualities (angliski)». The Daily Telegraph, 2006. gada 4. martā. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  20. ↑ Simon Arron. «Sir Stirling Moss at 90: a true racer (angliski)». Motor Sport, 2019. gada 17. septembrī. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
  21. ↑ «80th Birthday tribute at Goodwood Revival 2009 (angliski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. novembrī. Skatīts: 2014. gada 4. novembrī.
  22. ↑ «Stirling Moss falls down lift shaft (angliski)». Eurosport (TF1 Group; Thomson Reuters). 2010. gada 8. martā. Skatīts: 2010. gada 8. martā.
  23. ↑ Jonathan Noble. «Moss injured in lift accident (angliski)». autosport.com (Haymarket Publications), 2010. gada 8. martā. Skatīts: 2010. gada 8. martā.
  24. ↑ «Sir Stirling Moss: Motor racing legend 'stable' in hospital with chest infection (angliski)». BBC Sport. 2017. gada 14. janvārī. Skatīts: 2017. gada 19. janvārī.
  25. ↑ Andrew Benson. «Sir Stirling Moss to retire from public life after illness (angliski)». bbc.co.uk, 2018. gada 19. janvārī. Skatīts: 2018. gada 20. janvārī.
  26. ↑ «Sir Stirling Moss: Motor racing legend dies aged 90 after long illness (angliski)». bbc.co.uk. 2020. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apbalvojumi
Priekštecis:
Valsts karogs: Austrālija Džeks Brebems 		Hotorna piemiņas balva
1961. gads 		Pēctecis:
Valsts karogs: Anglija Greiems Hills
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Stērlings_Moss&oldid=4153442"