Pāriet uz saturu

Formula 1

Vikipēdijas lapa
Formula 1
Aktuāla sezona vai čempionāts 2024. gada F1 sezona
Formula 1
Sports Autosports
Dibināta 1950[1]
Komandu skaits 10
Braucēju skaits 20
Riepu piegādātāji Pirelli[2]
Dzinēju piegādātāji Ferrari · Honda RBPT · Mercedes · Renault
Valsts/reģions Starptautisks
Pašreizējais čempions (pilots) Valsts karogs: Nīderlande Makss Verstapens
(Red Bull Racing–Honda RBPT)
Pašreizējā čempione (komanda) Valsts karogs: Austrija Red Bull Racing–Honda RBPT
Mājaslapa www.formula1.com

Formula 1 (saīsinājumā F1), pazīstama arī kā Pirmā formula[3] jeb oficiāli kā FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts (angļu: FIA Formula One World Championship), ir Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) rīkotas pasaules mēroga autosporta sacīkstes. F1 sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par Grand Prix (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās trasēs un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, Monako Grand Prix, kas norisinās Montekarlo ielās, vai Singapūras ielu trasē, kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots čempions gan pilotu kopvērtējumā, gan komandu (jeb konstruktoru) vērtējumā.

Formulas ātrums var sasniegt pat 360 km/h, savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, paātrinājums var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam brīvās krišanas paātrinājumam. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no elektronikas, aerodinamikas, riepām un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja.

Eiropa ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. Apvienotās Karalistes piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas Grand Prix izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm Turcijā, Ķīnā, Malaizijā, Bahreinā un citur.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašreizējā sezona
Saistītie raksti
Saraksti
Rekordi
Organizācijas

Formula 1 pamati meklējami Eiropas "Grand Prix Motor Racing" čempionātā. Otrajā pasaules karā notika maz sacīkšu.[4] 1946. gadā, kad Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot TV3 un Viasat Sport Baltic kanālos.[5]

Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā Starptautiskā Automobiļu federācija), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.[6]

Sacīkšu atgriešanās (1950—1958)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alfa Romeo Alfetta 159, 1951. gada čempiona Huana Manuela Fanhio spēkrats

Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika 1950. gadā, tajā uzvarēja itālis Džuzepe "Nino" Farina ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, argentīnieti Huanu Manuelu Fanhio.[7] Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis Alberto Askari. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits Stīrlings Moss. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.[8][9]

Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — Alfa Romeo, Maserati, Mercedes-Benz un Ferrari. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. 1952. un 1953. gada sezonās bija ļauts piedalīties Formula 2 spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.[10] Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus 1954. un 1955. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar 1955. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs.

Garažistes (1959—1980)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "Cooper" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem Formula 3 spēkratu dizainiem. Austrālietis Džeks Brebems drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus 1959., 1960. un 1966. gadā. 1961. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.[11] Ferguson P99, pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē 1961. gada Lielbritānijas Grand Prix izcīņā.[11]

Pirmais britu čempions bija Maiks Hotorns. Viņš titulu izcīnīja 1958. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā autoavārijā. Kopš 1959. gada katru gadu labākais Apvienotās Karalistes vai Britu Sadraudzības pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija 1979. gadā, kad vicečempions, kanādietis Žils Vilnēvs nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis Alans Džonss. No 1959. līdz 1969. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes.

1962. gadā "Lotus" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.[12] Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "Imperial Tobacco".

1970. gadu beigās Lotus ieviesa virsmas efekta (angļu: ground effect) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots Džima Hola Chaparral 2J 1970. gadā).

Lielais bizness (1980—2000)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alēns Prosts 1988. gada Kanādas Grand Prix izcīņā

Bērnijs Eklstons 1971. gadā pārņēma vadību pār Brabham vienību, līdz ar to iegūstot vietu FOCA (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). 1978. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.[13][14] Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.[14] Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.[13]

FISA (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana 1979. gadā aizsāka FISA-FOCA karu, kura laikā FISA prezidents Žans Marī Balestrs vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.[15] FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti (1982. gada Sanmarīno Grand Prix) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.[13] Rezultātā tika parakstīts 1981. gada Konkordes Līgums, kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem.

Žans Alezī 1995. gada Kanādas Grand Prix izcīņā

1983. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.[16] Tomēr, tolaik turbopūtes dzinēji jau sasniedza 700 ZS (520 kW) jaudu. Tos ieviesa Renault 1977. gada sezonā. 1986. gadā BMW turbodzinējam bija 5,5 bāru spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) Itālijas Grand Prix kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.[17]

1980. gados sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt aktīvo balstiekārtu, kas sacīkstēs parādījās 1982. gadā ar Lotus 91 starpniecību. Tā palīdzēja Airtonam Sennam 1987. gadā izcīnīt savu pirmo Monako Grand Prix uzvaru. 1990. gados komandas sāka lietot pusautomātiskās ātrumkārbas un vilkmes kontroli. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, 1994. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas.

Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu 1992. gadā un trešo 1997. gadā. Tas nav spēkā sākot ar 2008. gada 1. janvāri.[18]

McLaren un Williams vienības dominēja 1980. un 1990. gados. 1980. gadu sākumā arī Brabham bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar Nelsona Pikē palīdzību. Ar Porsche, Honda un Mercedes-Benz dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, Ford un Renault motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro Airtona Sennas un Alēna Prosta cīņa bija sacīkšu centrālais notikums 1988. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. 1994. gada Sanmarīno Grand Prix Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais Rolands Racenbergers. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens 2000. gada Itālijas Grand Prix[19] un otrs 2001. gada Austrālijas Grand Prix.[19]

Kopš 1984. gada tikai McLaren, Williams, Renault (līdz 2002. gadam ar nosaukumu Benetton) un Ferrari komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību 1990. gados, piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš 1990. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais Jordan komandas īpašnieks Edijs Džordans savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.[20]

Ražotāju atgriešanās (2000—2009)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mihaels Šūmahers 2004. gada Kanādas Grand Prix laikā

Mihaels Šūmahers ar Scuderia Ferrari izcīnīja piecus čempiona titulus (2000 — 2004) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas (1999 — 2004). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu 2005. gada 25. septembrī, kad Fernando Alonso sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.[21] Alonso 2006. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.[22]

Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.[23] Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma 1950. gadā, tika aizliegtas 2002. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika 2002. gada Austrijas Grand Prix, kad Rubenšam Barikello vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi Mihaelu Šūmaheru.[24] Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp Bridgestone un Michelin uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist 2005. gada ASV Grand Prix, jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar 2007. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām.

Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. 2000. gadā Ford izveidoja Jaguar Racing — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. 2006. gadā piecu autoražotāju (Renault, Toyota, Honda, BMW un Fiat) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija McLaren komanda, tomēr arī tā daļēji pieder Mercedes-Benz.

2007. gadā titulu izcīnīja Kimi Reikenens, kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants Luiss Hamiltons izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram Fernando Alonso, kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. 2008. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti Roberts Kubica,[25] Felipe Masa,[25] Luiss Hamiltons[26] un Kimi Reikenens.[26] Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,[27] bet Kubica — priekšpēdējā posmā.[28] Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.[29]

Lai gan sezonu 2008. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca Super Aguri F1.[30] Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo Prodrive F1.[31]

Ražotāju noriets (2009 —)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekonomiskās situācijas dēļ 2008. un 2009. gadā trīs lieli autoražotāji aizgāja no F1 sacīkstēm — Honda, BMW un Toyota. Ar šim izmaiņām sākās lielo ražotāju ietekmes beigas un privātstruktūru komandu pieaugums. Toyota komandu pārpirka Rons Brons izveidojot Brawn komandu, kas pārsteidzošā kārtā izcīnija uzvaru 2009. gada sezonā gan individuālajā, gan konstruktoru kopvērtējumā. BMW komandu atpirka komandas dibinātājs Peters Zaubers atkal atjaunojot Sauber komandu. Izmaiņas notika arī citās komandās — McLaren atpirka komandas akcijas no Mercedes-Benz, kas attiecīgi pārpērkot Brawn GP atsāka startēt F1 kā atsevišķa komanda. Pašlaik F1 piecas no desmit komandām ir autoražotāju komandas — Mercedes, McLaren, Ferrari, Aston Martin un Alpine.

Sacensību norise

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes

Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, GP2), lai skatītājiem būtu ko darīt.

Brīvie treniņbraucieni

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir Monako Grand Prix, kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu.

Kvalifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš 2006. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu.

Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst pole position. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba (angļu: inner pole).

Nekvalificēšanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2005. gada Kanādas Grand Prix priekšplānā no kreisās: K. Reikenens, M. Šūmahers; fonā no kreisās: J. Trulli, T. Sato

2008. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, Monako Grand Prix ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (Did not Qualify, tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies).

Priekškvalifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo 1980. un 1990. gados piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (Did not Pre-Qualify, tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja 1992. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja.

107% noteikums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. 1996. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts 2003. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās 2005. gada sacīkstēs, kad BAR tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests.

Sacīkste

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2003. gada ASV Grand Prix pirmais aplis

Sacīkste tiek veikta svētdienas pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir Singapūras Grand Prix — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk.

Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 kilometrus. Vienīgi Monako Grand Prix ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz drošības mašīnas, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ).

Piloti parasti sacīkstes laikā veic pitstopus. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 km/h (Monako līdz 80 km/h).

Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles (Bahreinas Grand Prix sakarā ar islāma likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā.

Punkti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts

Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par Pasaules čempiona titulu, bet komandas — par konstruktoru kausu. No 2009. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,[32] ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt.

Kopš 2010. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu:

  • 1. vieta — 25 punkti
  • 2. vieta — 18 punkti
  • 3. vieta — 15 punkti
  • 4. vieta — 12 punkti
  • 5. vieta — 10 punkti
  • 6. vieta — 8 punkti
  • 7. vieta — 6 punkti
  • 8. vieta — 4 punkts
  • 9. vieta — 2 punkts
  • 10. vieta — 1 punkts

Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis Mihaels Šūmahers. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus.

Datorspēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.[33] Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši EA Sports,[34] Sony[35] un Codemasters.[36] Visjaunākā datorspēle ir F1 2019.[37]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Noteikumi tika standartizēti 1946. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās 1947. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta 1950. gadā.
  2. ↑ "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019". FIA.com, Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.
  3. ↑ Jurisons, E. "Atkal startē pirmā formula". la.lv. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.
  4. ↑ «"Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 (angliski)». Golden Era of Grand Prix Racing. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. novembrī. Skatīts: 2008. gada 11. jūlijā.
  5. ↑ «"Viasat" iegādājas tiesības translēt F1». eSports. 2009.02.23.
  6. ↑ «Kāpēc tieši Formula 1? (angliski)». WikiAnswers. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 21. jūlijā.
  7. ↑ «1950. gada pilotu kopvērtējums (angliski)». Formula1.com.
  8. ↑ Džeimss Loutons. «Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam (angliski)». The Independent (Newspaper Publishing), 28.08.2007..
  9. ↑ Alans Henrijs. «Hamiltona iespēja (angliski)». The Guardian, 12.03.2007..
  10. ↑ «Dekādes sezonas 1950 - 1959 (angliski)». Autocourse. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 7. augustā. Skatīts: 2007. gada 17. novembrī.
  11. ↑ 11,0 11,1 «Ferguson P99 (angliski)». gpracing.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. martā. Skatīts: 2007. gada 17. novembrī.
  12. ↑ Roberts Jans Bartuneks. «Sponsori, lielais bizness aiz F1 (angliski)». CNN.com. Cable News Network, 18.09.2007..
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 Ričards Viljamss. «Formula 1 dara to bagāti (angliski)». The Guardian (Guardian Newspapers), 28.03.1997..
  14. ↑ 14,0 14,1 «Sejas vērtība: Formulas kungs». The Economist (Economist Newspapers). 05.03.1997. 72. lpp.
  15. ↑ Džons Blansdens. «Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs (angliski)». Financial Times, 20.12.1986..
  16. ↑ Moriss Hamiltons. «Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams (angliski)». The Observer (Guardian Newspapers), 08.03.1998..
  17. ↑ Aiens Bemzijs; Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks. 1000 ZS Grand Prix mašīnas (angliski). Guild Publishing, 1988. 8—9. lpp. ISBN 0-85429-617-4. BMW Itālijas Grand Prix sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par Benetton komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW dinamometrs varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.
  18. ↑ «Kam kas pieder mūsdienu F1? (angliski)». GrandPrix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. martā. Skatīts: 2007. gada 17. novembrī. Arhivēts 2007. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē.
  19. ↑ 19,0 19,1 «F1 nospiedošais drošības jautājums (angliski)». BBC Sport.
  20. ↑ «Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies (angliski)». ITV-F1.com. 24.08.2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 29.09.2007. Skatīts: 12.09.2006. Arhivēts 29.09.2007, Wayback Machine vietnē.
  21. ↑ «Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions (angliski)». Enjoy France. 26.09.2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 12.10.2008. Skatīts: 10.07.2008.
  22. ↑ «Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē». Frut. 26.10.2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 04.03.2016. Skatīts: 10.07.2008. Arhivēts 04.03.2016, Wayback Machine vietnē.
  23. ↑ «FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas (angliski)». Formula1.com.
  24. ↑ «Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā». DELFI Autosports. 08.01.2007.
  25. ↑ 25,0 25,1 «Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā». Diena.lv. 05.07.2008.
  26. ↑ 26,0 26,1 «Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem». DELFI Autosports. 29.05.2008.
  27. ↑ «Alonso uzvar arī Fudži». eSports. 12.10.2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 13.10.2008. Skatīts: 12.10.2008.
  28. ↑ «Hamiltons nostiprina līderpozīcijas». eSports. 19.10.2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 22.10.2008. Skatīts: 19.10.2008.
  29. ↑ «Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām». eSports. 02.11.2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.11.2008. Skatīts: 03.11.2008.
  30. ↑ «"Super Aguri" pamet F-1». eSports. 06.05.2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.05.2008. Skatīts: 10.07.2008.
  31. ↑ «Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam». DELFI Autosports. 23.11.2008.
  32. ↑ «Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā». formula1.com. Skatīts: 2009. gada 18. marts. (angliski)
  33. ↑ «Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? (angliski)». wheels.ca. 07.06.2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 13.02.2009. Skatīts: 09.07.2008. Arhivēts 13.02.2009, Wayback Machine vietnē.
  34. ↑ «EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli (angliski)». Team Xbox. 18.02.2003. Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.05.2008. Skatīts: 09.07.2008.
  35. ↑ «Psygnosis/Sony Formula 1 sērija (angliski)». Moby Games.
  36. ↑ «Codemasters Formula One 2009 (angliski)». Sim Racing World. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 29. maijā. Skatīts: 2008. gada 9. jūlijā.
  37. ↑ «Codemasters F1 2012 (angliski)». Codemasters.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Portal icon Formulas 1 portāls
Komandas un piloti, kas piedalās 2024. gada Formula 1 sezonā
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Formula_1&oldid=4131282"