Singapūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Singapūras Republika
Republic of Singapore
新加坡共和国
Republik Singapura
சிங்கப்பூர் குடியரசு
Singapūras karogs Singapūras ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaMajulah Singapura
Location of Singapore
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Singapūra
1°14′N 103°55′E / 1.233°N 103.917°E / 1.233; 103.917
Valsts valodas angļu valoda (1. valoda)[1]
mandarīnu valoda
malajiešu valoda
tamilu valoda ķīniešu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Selapans Ramanatans
 -  Premjerministrs Lī Hsjens Lūngs (Lee Hsien Loong)
Neatkarība
 -  Dibināta 1819. gada 29. janvārī[2] 
 -  Apvienota ar Malaiziju 1963. gada 16. septembrī 
 -  Atdalīta no Malaizijas 1965. gada 9. augustā 
Platība
 -  Kopā 710,2 km² (187.)
 -  Ūdens (%) 1,444
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 4 987 600 (115.)
 -  Blīvums 6 814/km² (3.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $239,146 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $51 226 
HDI (2007) 0,944 (ļoti augsts) (23.)
Valūta Singapūras dolārs (SGD)
Laika josla SST (UTC+8)
Interneta domēns .sg
ISO 3166-1 kods 702 / SGP / SG
Tālsarunu kods +65

Singapūra (angļu: Singapore), oficiāli Singapūras Republika (Republic of Singapore), ir pilsētvalsts Dienvidaustrumāzijā. Singapūra ir arī salu valsts, jo aizņem Singapūras salu un vēl 60 mazākas saliņas, kas atrodas pie Malakas pussalas krastiem. Singapūras kopējā platība ir 710,2 km², un tā ir vismazākā Dienvidaustrumāzijas valsts.

Singapūrā ir četras oficiālās valodas: angļu, mandarīnu (ķīniešu), malajiešu un tamilu valodas. Singapūra ir vienīgā valsts Āzijā, kur angļu valoda ir pirmā valsts oficiālā valoda.

Valsts atrodas ekvatoriālajā joslā, 137 kilometrus no ekvatora. Singapūrai ir arī viens no lielākajiem ārzemnieku skaitiem pasaulē. 36% iedzīvotāju ir ārzemnieki, kas sastāda līdz pat 50% no apkalpojošā sektora.[nepieciešama atsauce]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neatkarības iegūšanas brīdī Singapūra bija maza nabadzīga valsts, kurai bija nepieciešams importēt pat dzeramo ūdeni un smiltis celtniecībai. Kaimiņvalstu noskaņojums nebija draudzīgs, bet trešdaļa iedzīvotāju simpatizēja komunistiem. Sevi un savus darbiniekus Li Guanjao raksturoja kā „buržuāzisku grupu, kas ieguvusi Anglijas izglītību vadībā”.

Li Guanjao valdības ekonomiskās attīstības stratēģija balstījās uz Singapūras pārveidošanu par Dienvidaustrumuāzijas finanšu un tirdzniecības centru, kā arī ārvalstu investoru piesaistīšanu. „Mēs sveicinājām katru investoru... Mēs vienkārši no ādas līdām ārā, lai palīdzētu viņam uzsākt ražošanu,” rakstīja Li Guanjao. Rezultātā „amerikāņu transnacionālās korporācijas” lika fundamentu liela mēroga augsto tehnoloģiju rūpniecībai Singapūrā un šī nelielā valsts kļuva par lielu elektronikas preču ražotāju.

Neatkarības iegūšanas laikā Singapūrā bija augsta korupcija. Li Guanjao situāciju raksturoja šādi: „Korupcija ir viena no aziātu dzīves parauga iezīmēm. Cilvēki atklāti pieņēma atlīdzību, tā bija daļa no dzīves”. Cīņa ar korupciju sākās „lēmumu pieņemšanas procedūru vienkāršošanu un jebkādu divdomību izskaušanu likumos, rezultātā vienkāršu un skaidru noteikumu pieņemšanu, līdz pat licencēšanas un atļauju atcelšanai”. Strauji tika palielināts tiesnešu alga un uz tiesnešu amatiem tika piesaistīti „labākie privātie advokāti”. Singapūras tiesnešu alga sasniedza vairākus simtu tūkstošus dolāru gadā (1990-jos gados – vairāk kā 1 milj. dolāru). Tika nežēlīgi apspiestas triādes (organizēti noziedzīgi grupējumi). Policijas sastāvs tika nomainīts no malajiešu pārsvara uz ķīniešu pārsvaru. Šis process noritēja ar ekscesiem un Li Guanjao personīgi ieradās vietās pie sabuntojušiem malajiešu policistiem, lai veiktu pārrunas. Atbildīgajām valsts pārvaldes amatpersonām tika paceltas algas līdz privāto uzņēmumu augstākās vadības algu līmenim. Tika izveidota neatkarīga institūcija ar mērķi cīnīties pret korupciju pat augstākajos valsts amatos. Izmeklēšanas tika iniciētas pat pret Li Guanjao radiniekiem. Vairums ministru, kurus apsūdzēja korupcijā, tika ieslodzīti uz dažādiem termiņiem, izdarīja pašnāvību, vai izbēga no valsts. Starp viņiem bija arī ilggadējie Li Guanjao cīņu biedri, tādi kā vides aizsardzības ministrs Vi Tun Buns. Rezultātā Singapūra, saskaņā ar starptautiskiem reitingiem, kļuva par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē.

Savās atmiņās Li Guanjao pasvītroja, ka viņš nepārtraukti akcentēja likuma virsvadības principu un to, ka likuma priekšā visi ir vienādi, augstākā līmeņa ierēdņus un savus radiniekus ieskaitot. Valsts likumdošanas sistēma tika mantota no angļu koloniālās pārvaldes.

1960.-1970. gados tika reformēta izglītības sistēma. Singapūrā bija daudzas dažādas nacionālās skolas, kurām tika izveidoti minimālie standarti. Visās skolās obligāta kļuva angļu valodas apguve, augstskolās apmācības notika angļu valodā. Valdība tērēja lielas naudas summas Singapūras studentu izglītošanai labākajās pasaules universitātēs.

Valdība lielu nozīmi piešķīra tam, lai lielāko iedzīvotāju daļu padarītu par mājokļa īpašniekiem. 1960. gados tika izveidota hipotekārās kreditēšanas sistēma, strauji pieauga mājokļu celtniecība un ap 1996. gadu tikai 9% dzīvokļu tika izīrēti, bet pārējās apdzīvoja to īpašnieki. Palīdzēja īpašuma nodoklis, kas sastādīja 3,7% no potenciālās īres cenas mājoklī dzīvojošam īpašniekam, un 10% īpašumiem, kas tika izīrēti.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) Kor Kian Beng. «Mandarin Starts at Home». The Straits Times (Singapore), 2009. gada 18. marts. Skatīts: 2009-03-18.
  2. (angliski) «Singapore: History». Asian Studies Network Information Center. Skatīts: 2007-11-02.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]