Subkontinents
Subkontinents ir liela daļa no kontinenta. Nepastāv universāla vienošanās par šī termina lietošanu, taču parasti subkontinentu no pārējā kontinenta nošķir, piemēram, kalnu grēda vai tektonisko plātņu robeža. Subkontinentus izdala arī pēc nozīmīgām kultūras atšķirībām. Visbiežāk teminu "subkontinents" lieto attiecībā uz Indijas subkontinentu, kas šai nozīmei lieliski atbilst gan no ģeoloģijas, gan arī no kultūras viedokļa.
Subkontinents ģeoloģijā un ģeogrāfijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plātņu tektonikā mazāka kontinentālā plātne, kas savienota ar lielu kontinentālu plātni ir subkontinents. Šādi var nodalīt, piemēram, Indijas subkontinentu, jo tas atrodas uz Indijas plātnes vai arī Arābijas subkontinentu, jo tas sauvkārt atrodas uz Arābijas plātnes.
Ģeogrāfiski Eiropu bieži dēvē par Eirāzijas subkontinentu, tā nodalās arī kultūras jomā. Austrāliju nereti dēvē par subkontinentu tās salīdzinoši mazākā izmēra dēļ. Arī pasaules lielāko salu Grenlandi paretam sauc par subkoninentu.
Ziemeļamerika un Dienvidamerika paretam tiek uzskatīti par Amerikas kontinenta diviem subkontinentiem, jo tās savieno tikai šaurs zemesšaurums.
Subkontinents kultūrā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Termins "Indijas subkontinents" tiek lietots arī kultūras un politikas nozīmē. Šajā reģionā ir daudzu valodu, atsevišķu kultūru un dažādas dabas ainavas, taču tam ir vienojošas pazīmes, kas to atšķir no pārējās pasaules. Nereti kontinenta apakšreģions, piemēram, Vidējie Austrumi vai Tuvie Austrumi arī tiek dēvēts par subkontinentu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Subkontinents.
