Plātņu tektonika
Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību. Šī teorija apgalvo, ka Zemes garoza sastāv no vairākām tektoniskām plātnēm, kuras visu laiku atrodas pastāvīgā kustībā attiecībā vienai pret otru. Okeāniskā tipa Zemes garozas plātnes visu laiku atjaunojas, spredinga procesā veidojot jaunas virsmas. Savukārt subdukcijas dēļ okeāniskās plātnes tiek bīdītas zem kontinentālajām vai salu lokiem un iegrimst Zemes mantijā, kur tās izkūst. Plātņu tektonika skaidro arī zemestrīču, vulkānu izvirdumu veidošanos, kuri visbiežāk notiek tieši pie plātņu robežām.
1920. gadā Alfrēds Vegeners pirmo reizi izvirzīja teoriju, ka Zemes garoza kustas tieši tektonisko plātņu kustības rezultātā. Sākotnēji šī teorija neguva atbalstu no pārējiem zinātniekiem. Teorijas atdzimšana notika 1960. gadā, kad tika iegūti dati no okeānu dzīļu mērījumiem, kuri liecināja par plātņu paplašināšanos un subdukciju (palīšanu zem citām plātnēm). Šie priekšstati apvienojumā ar veco kontinentu dreifēšanas teoriju izveidoja plātņu tektonikas mūsdienu teoriju, kura drīz vien kļuva par vispārpieņemtu koncepciju zinātnēs par Zemi.
Teorijas vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]20. gadsimta sākumā teorētiskajā ģeoloģijā tika izvirzīta kontrakciju hipotēze. Tas ir, Zeme atdziest līdzīgi tikko izceptam ābolam, respektīvi, uz tās virsmas veidojas grumbas, ko dēvējam par kalniem. Šīs idejas tālāk attīstījās ģeosinklināles teorijā, kura ir izveidota uz kroku būvju studiju pamata. Šo teoriju noformulēja Dž. Dens, kas izostāzes principu pievienoja pie kontrakciju hipotēzes. Saskaņā ar šo koncepciju Zemes garoza sastāvēja no granīta (zem kontinentiem) un bazalta (zem okeāniem). Saspiežoties okeāna dziļvagām, rodas tangenciālie spēki, kuri savukārt virza kontinentus. Tādā veidā veidojas kalnu grēdas, kuras laika gaitā noārdās. Viela, kura noārdās, nonāk atpakaļ dziļvagās.
Tektoniskās plātnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].svg)
| |
| nosaukums | platība 106 km2 |
|---|---|
| 103.3 | |
| 78.0 | |
| 75.9 | |
| 67.8 | |
| 60.9 | |
| 47.2 | |
| 43.6 | |
Zemes tektoniskajām plātnēm robežas ir aptuvenas. Tās iedala primārajās, sekundārajās un terciālajās plātnēs. Uz primārajām balstās 6 kontinenti un Klusais okeāns. Sekundārās plātnes platības ziņā ir mazākas par primārajām, savukārt terciālās plātnes ir primāro un sekundāro plātņu daļas.
Primārās plātnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Antarktīdas plātne
- Austrālijas plātne
- Āfrikas plātne
- Dienvidamerikas plātne
- Eirāzijas plātne
- Klusā okeāna plātne
- Ziemeļamerikas plātne
Sekundārās plātnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Arābijas plātne
- Karību plātne
- Kokosu plātne
- Indijas plātne
- Huana de Fuka plātne
- Naskas plātne
- Filipīnu plātne
- Skotijas plātne
Terciālās plātnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| primārās un sekundārās plātnes | terciālās plātnes |
|---|---|
| Āfrikas plātne | |
| Antarktīdas plātne | |
| Austrālijas plātne | |
| Arābijas plātne | |
| Dienvidamerikas plātne | |
| Eirāzijas plātne | |
| Klusā okeāna plātne | |
| Kokosu plātne | |
| Indijas plātne | |
| Huana de Fuka plātne | |
| Naskas plātne | |
| Filipīnu plātne | |
| Skotijas plātne | |
| Ziemeļamerikas plātne |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ ^ Brown, W. K.; Wohletz (2005). "SFT and the Earth's Tectonic Plates". Los Alamos National Laboratory. Retrieved 2007-03-02.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Plātņu tektonika.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|