Svētā Stefana baznīca (Tēra)

Svētā Stefana baznīca
Ναός Αγίου Στεφάνου
Svētā Stefana baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Santorīna, Grieķija
Piederība konfesijai	Pareizticība
Statuss	baznīca
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	bizantijas
Specifikācija
Būvmateriāli	mūra

Svētā Stefana baznīca (grieķu: Ναός Αγίου Στεφάνου) ir neliela baznīca Grieķijā, Santorīnas salā. Tā atrodas Mesavouno kalnā uz dienvidiem no Kamari ciema, netālu no antīkās Tēras paliekām. Tā ir neliela ēka ar diviem jomiem, kas veltīta Svētajam Stefanam (Άγιος Στέφανος) un Svētajam Teodoram (Άγιος Θεόδωρος). Baznīca celta 8. vai 9. gadsimtā, kad Tēras un citu salu iedzīvotāji cieta no arābu iebrukumiem. Tāpēc viņu celtnes ir rupjas un pieticīgas, atšķirībā no tām, kas attiecas uz agrīno kristietību. Šis kristiešu piemineklis liecina par pilsētas apdzīvotību arī pēc antīkajiem laikiem.

Izvietojums

Svētā Stefana baznīca atrodas apmēram 400 metrus uz dienvidrietumiem no Kamari ciema un 800 metrus uz ziemeļiem no Perissas, Santorīnas austrumu piekrastē. Baznīca izvietota zemāk par Mesavouno virsotni apmēram 280 metrus virs jūras līmeņa. No Kamari serpentīna ceļš ved uz Selladas sedlieni starp Mesavouno un Pravieša Elijas kalnu, kas ir salas augstākais kalns (567 m v.j.l.). No turienes uz Perissu noiet gājēju taka. Līdz baznīcai no Selladas var nokļūt, uzkāpjot pa 220 metrus garo pacēlumu dienvidaustrumu virzienā.

Apraksts

Svētā Stefana baznīca bija uzcelta uz agrīno kristiešu bazilikas pamatiem, kas, domājams, bija celta 6. gadsimta vidū. Senajai bazilikai bija trīs jomi, dubultais nartekss ziemeļrietumu daļā un apsīda centrālā joma dienvidaustrumu daļā. Bazilika, kas bija veltīta erceņģelim Mihaelam, bija 22,3 metrus gara un 11,2 metrus plata. Bez to tās ziemeļrietumos bija garena, 2,7 metrus plata piebūve, kuras dienvidaustrumu galā arī bija apsīda. Bazilikas vidējā joma centrālā ass bija orientēta Jeruzalemes virzienā, kas atrodas 1034 km no šīs vietas.

Pēc bazilikas sagrūšanas, iespējams, zemestrīces rezultātā 726. gadā, par kuru ziņoja hronists Teofans, mūsdienu baznīca daudz mazākos izmēros tika uzcelta 8. vai 9. gadsimtā. Tā ir ap 7,9 metrus gara un 5,6 metus plata, un atrodas bijušās bazilikas vidējā joma aizmugurējā daļā. Baznīcas celtniecībai tika izmantoti materiāli no vecās Tēras un pirmkārt no iepriekšējās bazilikas. Svētā Stefana baznīcai ir divi jomi ar cilindriskām velvēm, pildītām ar cementu. Baznīcas pamati salikti no antīkajiem tēstajiem akmeņiem, uz kuriem balstās mūrējums no sarkanajiem un gaišajiem vulkāniskajiem akmeņiem. Baznīcas interjeru veido akmens grīda un četras kolonnas, kas nodala baznīcas abas daļas, no kurām dienvidrietumu daļa ir veltīta Svētajam Stefanam, bet ziemeļrietumu daļa Svētajam Teodoram. Ieeja dubultajā baznīcā ar koka durvīm atrodas Svētā Stefana pusē, bet Svētā Teodora pusē ir neliels taisnstūra logs. Katram baznīcas jomam dienvidaustrumu galā ir sava neliela apsīda. Uz jumta pie apsīdām paceļas antīko kononnu fragmenti. Uz dienvidrietumiem no baznīcas atrodas liela ūdens cisterna.

Attēlu galerija

• 
  Pirmskristiešu bazilikas drupas.
• 
  Baznīca no austrumu puses.
• 
  Iekšskats.