Pravieša Elijas kalns
| Pravieša Elijas kalns Προφήτης Ηλίας | |
|---|---|
| |
  Pravieša Elijas kalns |
|
| Augstums | 567 m v.j.l. |
| Atrašanās vieta |  Grieķija, Santorīna
|
Pravieša Elijas kalns (grieķu: Προφήτης Ηλίας) ir kalns Grieķijā. Tas atrodas Dienvidegejas salu rajonā, valsts dienvidaustrumu daļā, 240 km uz dienvidaustrumiem no Atēnām, Santorīnas salā, tās dienvidaustrumu galā. Pravieša Elijas kalna virsotne atrodas 567 metrus virs jūras līmeņa, un, attiecīgi, tas ir augstākais Santorīnas kalns. No kalna paveras plaša visas salas panorāma. Nosaukts tas uz kalna esošā Pravieša Elijas klostera vārdā, kas šeit tika dibināts 1711. gadā. Kalna virsotnē vēl ir izvietotas salas telekomunikāciju iekārtas. Uz ziemeļiem no Pravieša Elijas kalna atrodas Pirgosas, Episkopi un Kamari ciemi, bet uz dienvidiem Emporio un Perissas ciemi. Dienvidaustrumos Pravieša Elijas kalns ar Selladas sedlieni ir savienots ar Mesavouno kalnu, kur atrodas antīkās Tēras drupas.
Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atšķirībā no pārējiem Santorīnas efuzīvajiem (vulkāniskajiem) iežiem Pravieša Elijas kalns (kopā ar Mesavouno) veido pirmsvulkānisko pamatni. Nodalīts ar lielu atslāņojumu sistēmu Pravieša Elijas kalns sastāv no pantokratora fācijas metamorfizētiem karbonātiem, kas satur lielas, labi saglabājušās augšējā triasa megalodonu fosilijas.[1]
Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klimats šajā rajonā ir mērens. Vidējā gada temperatūra šeit sastāda +21°С. Pats siltākais mēnesis ir augusts ar vidējo temperatūru +30°С, bet aukstākais — janvāris (+11°С). Vidējais gada nokrišņu daudzums sastāda 619 mm. Mitrākais mēnesis ir decembris, kad izkrīt 175 mm nokrišņu, bet sausākais — jūlijs ar 1 mm nokrišņu.