Oto Sverdrups

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oto Sverdrups
Otto Sverdrup
Oto Sverdrups
Personīgā informācija
Dzimis 1854. gada 31. oktobrī
Bindāle, Karogs: Norvēģija Norvēģija
Miris 1930. gada 26. novembrī (76 gadi)
Sannvika, Karogs: Norvēģija Norvēģija

Oto Neimans Knofs Sverdrups (norvēģu: Otto Neumann Knoph Sverdrup; dzimis 1854. gada 31. oktobrī Bindālē, miris 1930. gada 26. novembrī Sannvikā) bija norvēģu polārpētnieks un jūrasbraucējs. Kopā ar Fritjofu Nansenu un Roaldu Amundsenu tiek uzskatīts par vienu no trijiem izcilākajiem «Zelta gadsimta» norvēģu polārpētniekiem. Devis lielu ieguldījumu Kanādas Arktiskā arhipelāga izpētē.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis zemnieku ģimenē Nūrlannē, 17 gadu vecumā sācis jūrnieka gaitas pie sava onkuļa. 1875. gadā viņš nokārtoja kapteiņa palīga eksāmenu un dažus gadus vēlāk — kuģa kapteiņa eksāmenu un 1877. gadā sāka pildīt kapteiņa pienākumus uz tvaikoņa TRIO.

Polārās ekspedīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1888. gadā Sverdrups pieveinojās Fritjofa Nansena Grenlandes šķērsošanas ekspedīcijai. 1892. gadā Sverdrups tika nozīmēts par Nansena kuģa Fram būvniecības pārraugu un 1894. gadā kļuva par tā kapteini. Piedalījās Nansena 1895./1896. gada ekspedīcijā uz Ziemeļpolu.

1898. gadā Sverdrups ar kuģi Fram mēģināja apkuģot Grenlandi no Bafina līča puses, bet iestrēga Nersa šaurumā un bija spiests pārziemot Elsmīra salā. Ekspedīcija ar pārziemošanām turpinājās līdz 1902. gadam, kuras laikā tika atklātas un izpētītas Sverdrupa salas un Prinča Gustava Ādolfa jūra, nokartējot ap 260 000 km² Kanādas Arktikā.

1914./1915. gadā Sverdrups ar kuģi Eklips piedalījās glābšanas ekspedīcijā Karas jūrā. 1921. gadā Sverdrups vadīja piecu kravas kuģu konvoju, kas šķērsoja Karas jūru un sasniedza Obas un Jeņisejas grīvas un veiksmīgi atgriezās, kas bija nopietns solis Ziemeļu jūrasceļa izveidošanā.

Miris 1930. gada 26. novembrī savā īpašumā Norvēģijā.

Pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sverdrupam piešķirti vairāki Norvēģijas un Prūsijas valsts apbalvojumi.

Viņa vārdā nosaukti:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]