Sviedru dziedzeri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sviedru dziedzeri ir mazas tubulāras struktūras ādā, kas izdala sviedrus. Izšķir divus sviedru dziedzeru tipus, kas atšķiras uzbūves, funkcijas, anatomiskā novietojuma un sekrēta sastāva. Pirmais tips ir eksokrīni sviedru dziedzeri, kas ir sastopami gandrīz visā ķermeņa ādā un tā galvenā funkcija ir sviedru izdale, lai atdzesētu ķermeni.[1] Ar sviedru palīdzību izdalās organisma vielmaiņas galaprodukti. Sviedru dziedzeri piedalās arī ūdens un minerālvielu maiņas regulācijā, tāpēc svīšana pastiprinās, ja lietots daudz šķidruma. Sviedru dziedzeru darbība tomēr nevar aizstāt nieru funkcijas un nodrošināt organisma iekšējās vides nemainīgumu. Ar 1 L sviedru cilvēka organisms zaudē 4—5 g vārāmā sāls, bet sāls daudzuma krasa samazināšanās slikti ietekmē daudzas ķermeņa funkcijas. Tos inervē simpātiskā nervu sistēma, tāpēc pastiprināta svīšana notiek daudzos emocionālos stāvokļos, kuros palielinās simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte, piemēram, bailēs, sāpēs, dusmās dažkārt parādās «auksti» sviedri, jo reizē ar sviedru izdalīšanos simpātiskie nervi sašaurina ādas asinsvadus un āda atdziest. Uztraukumā visbiežāk svīst delnas.[2]

Otrs tips ir apokrīnie sviedru dziedzeri, kas cilvēkam atrodas padusēs, zonā ap anālo atveri un tie nepilda dzesēšanas funkciju. Apokrīnie dziedzeri ir aktīvi tikai pēc pubertātes un to sekrētā ir feromoni.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kurosumi, Kazumasa; Shibasaki, Susumu; Ito, Toshiho (1984). "Cytology of the Secretion in Mammalian Sweat Glands". In Bourne, Geoffrey H.; Danielli, James F. Protein Diffusion in Cell Membranes: Some Biological Implications. Orlando, Florida: Academic Press. pp. 253–330. ISBN 9780123644879.
  2. «Medicīnas terminoloģija». Skatīts: 11.12.2015.