Svētā Matīsa dienas kauja
| Svētā Matīsa dienas kauja | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Kauja notika pie Vīlandes (kartē - Fellin). | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
|
Igaunijas zemju konfederācija (Sakala, Ridala, Harija, Virija, Rēvele, Jerva) |
Vācu krustneši Zobenbrāļu ordenis Turaidas līvi Tālavas leti | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Lembits† |
grāfs Alberts no Lauenburgas, Folkvins Kaupo† Bernhards no Lipes | ||||||
| Spēks | |||||||
| ap 6000 | ap 3000 | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| vairāk kā 1000 nogalināti, tai skaitā karavadonis Lembits un Sakalas vecākie Votele, Manivalde u.c. | līvu karavadonis Kaupo | ||||||
Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217. gada 21.septembrī (apustuļa Mateja dienā) netālu no Vīlandes pilskalna Sakalas zemē. Kaujā aptuveni 3000 vācu krustneši Alberta no Lauenburgas vadībā un Zobenbrāļu ordenis kopā ar saviem līvu un letu sabiedrotajiem sakāva aptuveni 6000 vīru stipro apvienoto igauņu karaspēku, ko vadīja Sakalas karavadonis Lembits.
Pretēji igauņiem solītajam, Novgorodas un Pleskavas krievi neieradās kaujas laukā. Krusta karotāji sadalījās trīs karaspēka vienībās — vācieši cīnījās vidū, leti kreisajā spārnā pret Lembita vadītajiem sakaliešiem, līvi Kaupo vadībā labajā pusē. Kaujā krita līvu karavadonis Kaupo, igauņu karavadonis Lembits un vairāk nekā 1000 igauņu karavīru[1].
Pēc šīs kaujas Sakalas igauņi atkārtoti pieņēma kristīgo ticību. Nākamajā ziemā pēc atkārtota krustnešu iebrukuma arī Ridalas un Jervas igauņi piekrita pieņemt Romas katoļu ticību.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauce
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Indriķa hronika XXI. 2.-5.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. decembrī. Skatīts: 2009. gada 17. augustā.