Ridala

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (Läänemaa).

Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13. gadsimta sākumam, kuras teritoriju tagad aizņem Lēnes apriņķis ar galvaspilsētu Hāpsalā. Kā galvenais Ridalas pilskalns Indriķa hronikas tekstā minēta Lihula.

Ridala kā Vīkas sastāvdaļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latīņu tekstos Ridalas un Sontaganas zemes apzīmētas kā "Terra Maritima", atbilstoši tam vācieši Ridalu un Sontaganu dēvēja par Vīku (Wiek) jeb "Piejūras zemi". Agrāk šis vietvārds lietots arī latviešu valodā Igaunijas rietumdaļas apzīmēšanai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais krusta karagājiens uz Ridalu notika notika 1214./1215. gada ziemā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās ap 3000 krustnešu un ap 3000 viņu sabiedroto Gaujas un Daugavas līvu un letu, ko vadīja Tālivalža dēli, kā arī Zobenbrāļu ordenis. Līvi sākotnēji mēģināja novirzīt karagājienu pret kuršiem, bet tas viņiem neizdevās. Karagājiens notika caur bīskapam pakļauto Metsepoles novadu un Sontaganas novadu uz vēl nepakļautajiem Ridalas un Rotelvikas novadiem, kurus trīs dienas postīja un izlaupīja.

Pēc tam Zviedrijas karalis Jūhans ar lielu karaspēku un saviem bīskapiem ieradās Ridalā, gribēdams iegūt virskundzību pār to, kaut arī Livonijas bīskaps Alberts jau bija panācis sava brāļa Hermaņa apstiprināšanu par Igaunijas bīskapu ar galveno rezidenci Lihulas pilī. Zviedru karalis apmetās Lihulas pilkalnā un zviedri apstaigāja Ridalas novadu, mācīja un kristīja tās iedzīvotājus un cēla baznīcas. Tomēr ridalieši kopā ar sāmsaliešiem kaujā pie Lihulas sakāva zviedrus un piespieda viņus atstāt Igauniju.

Vēlāk Ridala kļuva par Sāmsalas-Vīkas bīskapijas sastāvdaļu.

Ridalas zemes novadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]