Turaida (latīņu: Thoreida, Thoreyda; lībiešu: Taara aed — 'Tāras dārzs') bija Gaujaslīvu zeme Gaujas lejtecē. 13. gadsimta sākumā Turaida bija sadalīta divās daļās. Labā krasta novadā jeb Kaupo daļā valdīja Anno, Kaupo un Vesiķis. Kreisā krasta novadā jeb Dabreļa daļā valdīja Dabrelis, viņa kaimiņu novadā valdīja Ninnus. 1207. gadā Kaupo daļu ieguva Livonijas bīskaps, bet Dabreļa daļu Zobenbrāļu ordenis. Saskaņā ar Jersikas miera līgumu Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.
Turaidas nosaukums senajos tekstos ir rakstīts divos atšķirīgos variantos, gan kā Toreida (Thoreida, Thoreyda, Toreidia, Thoreydia, Thoreiden, Thoreyden), gan arī kā Treidene (Dreiden, Threiden, Treyden, Treydenn, Treygden). Vietvārda pirmajā daļā lielāka daļa pētnieku saskata seno vikingu pērkona dieva Tora (Thor) vārdu. Par to, ka dažas tagadējās Baltijas ciltis pielūgušas Toru liecina arī Indriķa hronikas liecība par to, ka Sāmsalas iedzīvotāju dievs ir Tarapita. Uzskata, ka dieva nosaukums patiesībā bijis "Tāra", bet "Tarapita" bija sauciens pēc palīdzības: "Tāra, avita!" (Tāra, palīdzi!).[1]
Pirmais Turaidas vārda nozīmi kā "Tāras dārzs" 1895. gadā mēģināja skaidrot Kārlis fon Lēviss of Menārs savā ceļvedī pa Vidzemes Šveici. Viņš tur rakstīja: „...Thoreida, d.i. „Taras Garten", wie die Ureinwohner sie nannen..." (‘Toreida, t.i., "Tāras dārzs" kā to sauca seniedzīvotāji').[2]
Populārajā Vanagu Kārļa 1937. gadā izdotajā ceļvedī bija rakstīts, ka Kaupo Lielā pils saukta arī par Toreidu, jo Tara aida lībiski nozīmē "Dieva dārzs".[3]
Krustnešu dibinātās Turaidas mūra pils atliekas (2006)
