Tabula Hungariae

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tabula Hungariae, 1528. gads

Tabula Hungariae jeb Lāzāra karte[1] ir senākā saglabājusies iespiestā karte, kurā ir attēlota Ungārija. Karti pirms 1528. gada veidoja ungārs Lāzārs Deāks. 2007. gadā Tabula Hungariae tika iekļauta UNESCO pasaules atmiņu reģistrā.[2] No vairākiem šīs kartes iespiedumiem, kas tika drukāti pirms 1528. gada, līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens oriģinālais iespiedums,

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuvenā teritorija, kura attēlota Tabula Hungariae

Karte ir aptuveni 65×85 cm liela, tā orientēta dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā. Kartē attēlotas apdzīvotas vietas un dabas objekti Ungārijas Karalistē 16. gadsimtā. Lāzāra kartes lejasdaļā ir attēlotas arī Osmaņu impērijas teritorijas, kas atzīmētas dažādās krāsās. Tā kā Osmaņu impērija ir vienīgā kartē attēlotā kaimiņvalsts, tiek uzskatīts, ka kartes izgatavošanas mērķis bija gatavoties karam pret Osmaņu impēriju. Dažas no apdzīvotajām vietām, kas parādītas kartē, pazuda Osmaņu karu laikā. Kartē ir vācu un latīņu valodas apraksti par valsti.

Vietu nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par vērtīgāko kartes informāciju tiek uzskatīti ciemu nosaukumi un to apraksti. Tabula Hungariae ir aptuveni 1400 ģeogrāfiskie nosaukumi, no kuriem 1270 ir apdzīvoto vietu nosaukumi. Ģeogrāfisko nosaukumu rakstība kartē ir atšķirīga no mūsdienu rakstības. Piemēram, burts "é" ir rakstīts kā "ee", "ö" ir "ew". Jāatzīmē arī tas, ka "c" ir dažreiz rakstīts kā "tz", kas ir raksturīgs vecās vācu valodas rakstībai. Šādas atšķirības veidojušās darba veidošanas dalībnieku, kas bijuši ne tikai ungāri, dēļ. Tomēr dažiem vārdiem Lāzārs izmantoja ungāru valodas dialektu izrunu.

Versiju vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte tika drukāta ar Petra Apiāna presi Ingolštatē ar Georga Tannštettera palīdzību, par to maksāja Johans Kuspiniāns.[2] Kartes drukātās versijas tika veidotas, balstoties uz koksnē iegravētas galvenās kartes.[3]

Tā kā tika iespiestas tikai pāris kartes, gandrīz visas tās laika gaitā pazuda. Par karšu eksistenci pētnieki guva informāciju tikai no dažādiem aprakstiem. Tomēr 1882. gadā kolekcionāra Šandora Appoņi kolekcijā negaidīti tika atrasts viens kartes oriģināls. 1924. gadā karte tika nodota Sečeņi bibliotēkai, kur tā atrodas arī šobrīd.[2]

Vēlākās versijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1552. gadam tika izveidotas vairākas kartes kopijas, kas gan nav saglabājušās līdz mūsdienām. Pēc 1552. gada tika radītas sešas zināmas Tabula Hungariae kopijas. Vairāki mākslinieki un zinātnieki šīs kopijas izdeva Romā, Venēcijā un Vīnē 16. gadsimta otrajā pusē (vienu arī 17. gadsimta sākumā).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mikuláš Teich, Dušan Kováč, Martin D. Brown. Slovakia in History. Cambridge University Press, 2011. gada 3. februāris. 38–. lpp. ISBN 978-1-139-49494-6.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Tabula Hungariae». UNESCO Memory of the World Programme. 2008-05-16. Skatīts: 2009-12-15.
  3. John A. Wolter, David K. Carrington, Ronald E. Grim. World Directory of Map Collections. Walter de Gruyter, 1986. gada 1. janvāris. 192–. lpp. ISBN 978-3-11-097600-7.