Pāriet uz saturu

Diskusija:Mārcis Sārums

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Cēsu vendu etnosa pastāvēšana 19. gadsimta otrajā pusē ir apšaubāma. Hāgenmeistera raksts Mahrz Sahrum, der Letzte Live der Umgegend Wenden acīmredzot arī bijis domāts kā kuriozs vēstījums par būvmeistaru Podiņu, kas sevi uzskatījis par Cēsu apgabala pēdējo līvu. Domāju, ka mēģinājumi latviski runājošos tālaika zemniekus sadalīt pēc etniskās izcelsmes ir grūts uzdevums, pie kam zināms, ka daudzi Vidzemes latviešu zemnieki sev piedēvēja arī zviedru izcelsmi.--Pirags (diskusija) 2017. gada 3. septembris, plkst. 11.54 (EEST)[atbildēt]

Taisnība, zviedriskas kā kungu šķiras izcelsmes piedēvēšana varētu būt prestiža jautājums, bet sevis nosaukšanai par „pēdējo mohikāni” varētu būt vienīgi romantisks raksturs. Nav iemesla neticēt, jo nācis arī no vēsturiski līvu (vendu) apdzīvotām zemēm, nevis, piemēram, dziļas Latgales. Piemēram, Dāvis Stalts arī nosaukts par „līvu tautības Latvijas politiķi, mūziķi un žurnālistu”, nevis „latvieti” vai pat „līvu cilmes latvieti”. --Turaids (diskusija) 2017. gada 16. septembris, plkst. 23.42 (EEST)[atbildēt]
Interesanti, ka zviedru izcelsme nebija domāta kā "kungu šķiras izcelsme", bet gan saistīta ar to, ka citu Latvijas novadu latvieši Zviedru Vidzemes tautiešus dēvējuši par "zviedriem". Piedevām daudz zviedru armijā dienējušo zviedru un somu izcelsmes karavīru (parasti tie bija kara invalīdi) pēc kariem palika Vidzemē kā zemnieku vai amatnieku kārtai piederīgie un viņu pēcnācēji sajaucās ar vietējiem latviešiem.--Pirags (diskusija) 2017. gada 18. septembris, plkst. 10.18 (EEST)[atbildēt]
Tiešām interesanti! Starp citu, kā ir ar vārdu „dzīvesgājums”? Līdz šim laboju uz „dzīves gājums”, jo Tezaurā salikteņa forma nav atrodama (http://tezaurs.lv/#/sv/?dzīvesgājums), bet Letonikā parādās abi varianti (https://www.letonika.lv/default.aspx?q=dz%C4%ABvesg%C4%81jums un https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=dz%C4%ABves%20g%C4%81jums&s=0&g=2&r=0). --Turaids (diskusija) 2017. gada 18. septembris, plkst. 11.32 (EEST)[atbildēt]
Latviešu valodas vārds "dzīvesgājums" atbilst senākajam grieķu βιογραφία, latīņu curricilum vitae, vācu Lebenslauf u.t.t. Redzams, ka grieķu un vācu valodās to raksta kā salikteni, bet latviski ir iepējami abi minētie varianti. Interesanti, ka jēdziens "biogrāfija" parādījās tikai 17. gadsimtā, senāk paraksti lietoja vārdu "nekrologs" mirušo dzīves aprakstam.--Pirags (diskusija) 2017. gada 18. septembris, plkst. 20.44 (EEST)[atbildēt]