Mārcis Sārums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mārcis Sārums
Mārcis Podiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1799. gada 2. oktobrī
Priekuļu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1859. gada 31. jūlijā (59 gadi)
Priekuļu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība līvs
Dzīvesbiedre Anna Sāruma
Mārča Sāruma pārbūvētais Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornis (pārbūvēts 1853).
Jumurdas muižas pils (V.Z.Štafenhāgena gravīra, 1866).

Sārumu Mārcis (vācu: Mahrz Sahrum) jeb Mārcis Podiņš, miršanas ierakstā draudzes baznīcas grāmatā ierakstīts kā Sārme (Sahrme)[1] (1799–1859) bija līvu[2] namdaru meistars, viens no lielākajiem Vidzemes guberņas būvuzņēmējiem. Viņa tiešā vadībā 1835.–1859. gadā uzcēla vai pārbūvēja daudz Vidzemes baznīcu un muižu kungu māju. Sāruma izcilākais darbs ir Cēsu Jāņa baznīcas tornis, par kura modeli viņš 1853. gadā Melngalvju namā sarīkotajā izstādē ieguva mazo sudraba medaļu.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1799. gada 2. oktobrī (pēc vecā stila 20. septembrī) tagadējā Priekuļu muižas pagasta (Freudenberg) Podiņu mājās galdnieka ģimenē. Mācījās Cēsu draudzes skolā, bet tēva vadībā apguva galdnieka un namdara amatu.

Kopš 1834. gada strādāja patstāvīgi, apmācīja sev palīgus – galdniekus, namdarus, kokgriezējus, tēlniekus, mūrniekus, krāsotājus, stikliniekus, zeltītājus, skārdniekus. Būdams izcils amatnieks ar izkoptu skaistuma izjūtu, viņš sekmīgi konkurēja ar vācu būvmeistariem. Pēc evaņģēliski luteriskās baznīcas Vidzemes konsistorijas pasūtījuma Sārums atjaunoja vai pārbūvēja piecas mūra baznīcas vai to daļas: Drustu baznīcu (vadīja namdaru darbu, 1835–1837), Dzērbenes baznīcu (uzcēla patstāvīgi, 1840–1844), Vecpiebalgas baznīcu (veica koka darbus, 1845), Cēsu Sv. Jāņa baznīcu (iekšdarbi, torņa pārbūve, 1853), Rūjienas baznīcu (pārbūve 1854), Smiltenes baznīcu (pārbūve 1857–1859) un Trikātas baznīcu (torņa jaunbūve, 1859). Viņa vadībā celtas vai pārbūvētas arī 13 kungu mājas: Jumurdas muižas pils, Siguldas muižas Dzelteno māju jeb Vasaras pili, Karulas muižas (Igaunijā) u.c. muižu ēkas.

Līdztekus viņš kopš 1844. gada bija Priekuļu pagasta tiesas priekšsēdētājs.

Miris 1859. gada 31. (19.) jūlijā Priekuļu pagastā, ar lielu godu pavadīts pēdējā gaitā un apbedīts Cēsu Lejas kapos. Viņa atstāto kapitālu novērtēja ap 12 000 sudraba rubļu. Sārumu Mārča iesāktos būvdarbus pabeidza viņa znots Jānis Kampe un citi latviešu būvnieki.[3]

Uzvārds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas uzvārdu došanas laikā pēc 1822. gada ieguva uzvārdu Mārcis Podiņš. Sāruma uzvārdā viņš sācis saukties, kad apprecēja „Sārumu” māju saimnieci Annu,[4] kuras saimniecība atradās netālu no senā Sārumu pilskalna.[5][6]

Etniskā piederība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc A Hāgenmeistera atmiņām viņš Sārumu reiz uzslavējis par krietnāko latvieti, uz ko viņš esot atbildējis: Kungs, es neesmu latvietis, bet Cēsu apkaimes pēdējais lībietis.[7] Pauls Kundziņš apcerējumā „Latviešu celtniecība" (krājums „Latvieši", 2. daļa, Rīga, 1932) norādīja, ka Sārums bijis pārlatvots lībietis no Priekuļiem un Cēsīm. Savukārt Enciklopēdiskajā vārdnīcā (2. daļa, Rīga, 1991) Sārumu Mārcis minēts kā latviešu celtnieks un amatnieks, bet enciklopēdiskajā izdevumā „Māksla un arhitektūra biogrāfijās" (3. daļa, Rīga, 2000) nosaukts par pirmo zināmo latviešu tautības būvmeistaru.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/185/book/3822.html 11. kadrs, 94. ieraksts
  2. www.livones.net
  3. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 700. sleja.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 698. sleja.
  5. Pilis un muižas
  6. "Iepazīsti Cēsu novadu" 47.lpp
  7. A. Hagemeister. Mahrz Sahrum, der Letzte Live der Umgegend Wenden, Inland, 1859. - nr. 41: "Herr! ich bin keine Lette, sondern der letzte Live in der Umgegend Wenden's"
  8. livones.net