Diskusija:Olehs Protasovs

Tēvvārds

Tagad tiešām visiem liksim pie pilnā vārda tēvvārdus? Jeb šis ir kāds speciāls gadījums? Ja tā, tad nedŗiks būt nekāda himērizācija - Valerijs, nevis Valērijs. --Kikos (diskusija) 2020. gada 31. marts, plkst. 15.00 (EEST)

Savulaik pieņemtais latviskojums (vismaz latviešiem) esot bijis tāda un tāda dēls, piemēram, šajā gadījumā būtu Olehs Valerija dēls Protasovs (skatīt, piemēram, te), bet mūsdienās tēvvārda norādīšana latviešu valodā likumiski neesot aktuāla kā tāda. —Turaids (diskusija) 2020. gada 31. marts, plkst. 15.26 (EEST)

Es tā arī nesapratu, kādēļ tev gribas taisni šim personāžam pielikt tēvvārdu? --Kikos (diskusija) 2020. gada 31. marts, plkst. 17.31 (EEST)

Man gan neliekas, ka tikai šis ir pelnījis tēvvārdu. Viņa zemē tā ir pieņemts, un te nav stāsts par latviešiem. Man patīk, ka mums ir tēva uzvārds norādīts rakstā Krištianu Ronaldu. Ir forši, ka Alī Ibn Abū Tālibam ir pat tēvvārds raksta nosaukumā. Es piekrītu, ka latviešiem nav pieņemts rakstīt tēvvārdus, bet šeit, enciklopēdijā, pirmajā teikumā (un tikai tur) šādu informāciju iekļaut nav nekas slikts, ja pašiem slāviem tas tā ir pieņemts, norādīt tēvvārdu. --Treisijs (diskusija) 2020. gada 2. aprīlis, plkst. 09.09 (EEST)

Paši slāvi par to nav tik pārliecināti. Krievu versijā pat iesaka nerakstīt tēvvārdus tiem krieviem, kas nedzīvo austrumslāvu zemēs. (Piemērs: ru:Астафьев, Виталий, ukraiņi vispār ar -s uk:Віталійс Астаф'євс). Bet vairums to valodu versiju, kuras skatījos, tēvvārdu pirmajā rindiņā ir ielikušas. Ukraiņi diez vai uztvers kā politisku apvainojumu, ja mēs arī atstāsim (nu jau pat mūsu jaunā paaudze neatceras pirms 30 gadiem populārās karikatūras, kurās bija grūti kādu vēl smagāk apvainot kā nosaukt tēvvārdā).--Egilus (diskusija) 2020. gada 2. aprīlis, plkst. 11.02 (EEST)

Tādā gadījumā varbūt vērts aktualizēt diskusiju kopienas līmenī, jo zināma nekonsekvence tiešām ir, ja arābiem un portugāļiem tēvvārdu norādām, bet ukraiņiem un citiem slāviem — ne. —Turaids (diskusija) 2020. gada 2. aprīlis, plkst. 13.23 (EEST)

Bet vairums to valodu versiju, kuras skatījos, tēvvārdu pirmajā rindiņā ir ielikušas - tāpēc, ka tām valodām slāvi ir apmēram tas pats, kas mums - arābi, portugāļi. T.i., "fig viņ zin, kas tā par vārda daļu, vienkārši liekam visu". --Edgars2007 (diskusija) 2020. gada 2. aprīlis, plkst. 13.45 (EEST)

Vai gadījumā šeit netiek jaukta politika iekšā? --Treisijs (diskusija) 2020. gada 2. aprīlis, plkst. 13.54 (EEST)

Šis jautājums būs politisks neatkarīgi no tā, vai mēs to atzīsim vai ne.--Egilus (diskusija) 2020. gada 2. aprīlis, plkst. 14.55 (EEST)

Uzreiz konkrēts jautājums - ko daŗisim ar pārkrievotajiem latviešiem? ru:Алкснис, Виктор Имантович. --Kikos (diskusija) 2020. gada 2. aprīlis, plkst. 15.30 (EEST)

Ja ikdienā tiek izmantots tēvvārds, dzimis un audzis Krievzemē, tad nesaprotu, kur ir problēma. Vai tad latviskā izcelsme kaut ko maina krievu tradīcijās? Šajā zemē viņa vārds ir tāds kā ir, šajā gadījumā ar visu tēvvārdu. Man ir sajūta, ka ir kaut kāda man neizprotama pretestība pret šo slāvu kultūras elementu. --Treisijs (diskusija) 2020. gada 4. aprīlis, plkst. 01.25 (EEST)

Vienkārši jārēķinās, ka daudzi vecāki cilvēki to uztvers kā milzīgu kolorādo lentīti no Vikipēdijas puses. Kā jau teicu, parasti Vikipēdijas izvēlas ar tēvvārdu (es skatījos tās valodas, kurās tēmu vajadzētu pārzināt), un tas laikam ir pareizi - bet jā, arī man zemapziņā pasliktināsies viedoklis par personu, kas būs aprakstīta ar krievu tēvvārdu, jo latviešiem tas ilgstoši nozīmēja konkrētas ideoloģijas piekritēju. Otrā pusē to, protams, uztvēra kā komplimentu. Tā ka atkārtoju, pieminēt tēvvārdu man šķiet pareizi, bet estētiski ļoti nepatīkami. Un starp citu, slāvi nesastāv tikai no krieviem un pārkrievotajām tautām. Pie vairuma slāvu tautu nekas tāds nav pieņemts.--Egilus (diskusija) 2020. gada 4. aprīlis, plkst. 02.13 (EEST)