Diskusija:Pirmais pasaules karš
 |
Šis raksts ir bijis laba raksta kandidāts no 2008. gada 27. jūnija līdz 2009. gada 9. janvārim. Ar balsojumu var iepazīties šeit. |
secinājumi un komentāri
|
|---|
|
Rakstīju savi esejai, kas bija jānodod kopā ar referātu - iedomājos, ka varbūt kādam būs interesanti palasīt manus secinājumus...
Mani secinājumi un komentāri Rakstot šo tēmu, es pētīju daudzus vēsturiskos faktus un aprakstus un secināju, ka Pirmajā pasaules karā, pretēji Versaļas līgumā rakstītajam, ir tikai viena uzvarētāja valsts – ASV, valsts, kas karā ieradās uz tā noslēgumu, ieradās no citas pasaules malas. To, ka Pirmais pasaules karš beidzās veiksmīgi tikai ASV (un, protams, visām jaun un atkal dibinātām valstīm), pamatošu ar šādiem punktiem. -Visas valstis, iesaistītas karā, zaudēja daudzus tūkstošus, pat miljonus civilo iedzīvotāju, kas pierakstījās karam, vai kā civilie iedzīvotāji, tuvu kara zonām. (ASV šis skaitlis ir mazāks vēlās iesaistīšanās karā dēļ un tādēļ, ka karadarbība nekad nenotika Amerikas teritorijā.) -Visas valstis, iesaistītas karā, iztērēja neaptverami daudz resursu. (Izņemot ASV, kura uz karadarbībām sūtīja savus kājniekus, gandrīz nevienu lidmašīnu un dažus kuģus un nevienu tanku) -Karadarbība notika visā pasaulē, tādēļ iznīcināta lauksaimniecība un daudzi kultūras pieminekļi, izņemot ASV teritoriju, kur karadarbība nenotika -Pēc kara, izmainītās pasaules tendences bija šādas: 1)Impērijas (spēki, kas varētu pretoties ASV lielvarai) pazūd (piem. Osmaņu imp., Vācijas imp., Krievijas imp., Austroungārijas imp.), kā arī pēc Vudrova darbiem sākās daudzu Anglijas un Francijas koloniju atdalīšanās. 2)Eiropas teritorijā izveidojās jaunas valstis, tādējādi samazinot iespējas karā cietušajām valstīm atgūties uz pazaudēto reģionu rēķina (Mulsina tas, ka „uzvarējušo” valstu teritorijas pēc Pirmā pasaules kara nepalika lielākas) 3)Spēku samērs Eiropā ir izlīdzinājies (visas valstis ir uz sagruvuma robežas). 4)Amerika, pavisam karā necietusi valsts, spriež par kompensāciju lielumiem Francijai – kara izvarotai valstij. Versaļas līgums, kas, teorētiski, nepieļautu Vācijas militāro un ekonomisko spēku Ādolfa Hitlera valdīšanas laikā, tieši pirms Otrā pasaules kara, praksē nostādīja Vāciju, 30 gadus pēc Pirmā pasaules kara beigām tādā stāvoklī, ka, karā uzvarējusī un, teorētiski, uz Vācijas naudu dzīvojušā Francija, bija pilnīgi nespējīga sniegt jebkādu pretsparu Vācijai. Ko tad var secināt? Vai Versaļas līguma nosacījumi netika pildīti? Acīmredzot jā. Pie tam, šajā gadījumā, vienīgā valsts, kam tas būtu izdevīgi, ir ASV, jo, ja karam nebūtu reālas uzvarētāju vai zaudētāju puses, tad būtu it kā vairākas valstis vienkārši nolemtu pakarot savā starpā, patērēt savus resursus un nogalināt vairākus miljonus cilvēkus. Eiropa vienkārši padarīja sevi nabadzīgāku salīdzinājumā ar ASV. Analizējot ASV darbību kara laikā, kā arī pēc tā, rodas tāda kā pārdomāta komercplāna sajūta: 1)Sagaidīsim, kamēr konkurenti būs ieguldījuši tirgus attīstībā. (ASV iesaistījās brīdī, kad karš bija izšķirošā stadijā.) 2)Ievirzot tirgū jaunu preci, svarīgi to labi noprezentēt. (Senāts, balsojot par kara pieteikšanu Vācijai, pēc prezidenta lūguma, nobalso - 373 balsis pret 50. Kur var būt vēl skaistāks vēsturisks fakts?) 3)Mārketings – oligopola tirgū precei jābūt labi pamanāmai tirgū (ASV nekad nenovietoja savus kājniekus kādā no sabiedroto divīzijām, bet vienmēr veidoja savas)] 4)Biznesa plāns – nostādītie mērķi ir noteikti jāsasniedz. (Kājnieku uzbrukumi Vācijas Ierakumiem.. Jau iepriekš ieplānotās uzvaras bija nepieciešamas sasniegt jebkuriem ceļiem.) 5)ASV mērķtiecība sastādot Versaļas līgumu. -Versaļas „Lielais trijnieks” sastāvēja no Britu premjerministra Loida Džordža, Franču premjerministra Džodrdža Klemako un ASV Prezidenta Vudro Vilsona. Sastādot Versaļas līgumu, visi trīs bieži strīdējās un galu galā līgums kļuva par kompromisu, kurš nepatika nevienam. Tā laika biedri par to ir izteikušies šādi : „Trausls kompromiss starp amerikāņu utopismu un eiropiešu paranoju.” -Nepatveramos zaudējumus cietusī Francija, kuras teritorijā notika visvairāk karadarbības, pieprasīja pilnīgu Vācijas demilitarizāciju, plus Sabiedrotajiem spēkiem būtu jāpatralē Vācijas teritorijā. Kā reparāciju piemēru vēl vajadzētu minēt to, ka Franči vēlējās uzņemties kontroli par daudzām Vācijas fabrikām. -Taču Francija vēlējās ne tikai sodīt Vāciju, tā āri vēlējās saglabāt savu impēriju ar visām kolonijām, kamēr ASV tajā laika bīdīja uzskatu par nacionālo vai etnisko „pašapņemšanos” (pers. tulk. no angļ. „self-determination”), kuras pamatā ir doma, ka katrai nacionālai vai etniskai grupai vajadzētu būt savai valstij. Gan Francija, gan Lielbritānija ļoti vēlējās saglabāt savas impērijas. Taču Klemanko bija, līdzīgi daudziem citiem frančiem, pārāk aizņemts ar Vācijas kropļošanu, lai pamanītu draudus pazaudēt savu impēriju. Viņš bija visradikālākais no „Lielā trijnieka” un tika iesaukts par „Le Tigre”. -Dēļ tā, ka pašā Lielbritānijā iebrukums nekad nenotika, šī valsts nemēģināja īpaši izcelties ar prasībām no Vācijas, taču Lielbritānijai bija tik daudz zaudētu cilvēku Francijas frontes līnijās, ka tauta prasīja -atriebības. Lielbritānijas premjerministrs atbalstīja visas reparācijas, taču vienmēr mēģināja tās mīkstināt, salīdzinot ar Francijas variantu. Loids Džordžs baidījās, ka, ja Francijas prasības tiktu izpildītas, tā kļūtu par ļoti spēcīgu valsti centrālajā Eiropā, kas sagrautu spēku samēru pasaulē. Gan Francija, gan Lielbritānija atbalstīja slepenus kontraktus par Vācijas ekonomisko blokādi utt. -Abām impērijām pretstatā bija ASV prezidents Vudro Vilsons. Vēl pirms kara beigām viņš piedāvāja savus „četrpadsmit punktus”, kuri nebija tik nežēlīgi, kā Francijas un Lielbritānijas plāni. Vēl prezidents Vilsons iestājās par Tautu savienības izveidi – tās pamatā kļuva doma, ka, ja vājākai valstij uzbruktu stiprāks ienaidnieks, tad stiprākas valstis to nekavējoties aizsargātu. -Vēl Vilsons nepārtraukti ieteica savu ideju par „pašapņemšanos”. Šīs idejas guva lielu popularitāti pat impērijas mājas valstīs un šo ideju pieņemšana bija visu impēriju gala sākums, ieskaitot Lielbritāniju un Franciju. -Teritoriālie pārdalījumu, pēc ASV prasībām tika sagrupēti tā, lai etniskām minoritātēm būtu savas valstis. Abas impērijas tika atrunātas no slepeno vienošanos noslēgšanu un tika sarunāts par visu valstu bruņojuma samazināšanu. -Piebildīšu tikai, ka ASV tā arī neparakstīja Versaļas līgumu, jo pie varas, kā nu tas ir sagadījies, pēkšņi nonāca republikāņi, kas iestājās pret, jau izveidoto Nāciju savienību. Pēc gada Amerika parakstīja „Berlīnes līgumu”, kas, principā, bija Versaļas līgums, tikai ar izsvītrotiem punktiem par Nāciju savienību. Ko tad var secināt? ASV nospēlēja uz Britu bailēm par to, ka Francija kļūs par stiprāko valsti centrālajā Eiropā un, tādēļ, neļāva tai sasniegt visus savus reparāciju mērķus. Franči bija pārāk aizņemti ar vēlmi saņemt pēc iespējas vairāk naudas no Vācijas un arī citādāk sodīt to. Un ASV darīja visgudrāk – tai vietā, lai pēc iespējas vairāk izspiestu no sagruvušas valsts, (vai tiešām Francija ticēja, ka Vācija maksās reparācijas līdz 1987. gadam?) tā izmantoja karu, lai izdarītu konkrētus gājienus, lai nosvērtu pasaules spēka svarus uz savu pusi. Ko lai vēl piebilst? Amerikas afēra, kuras nosaukums ir „iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā” bija pilnīgi izdevusies, ko mēs ļoti labi redzam ne tikai analizējot Pirmā pasaules kara notikumus, bet arī paskatoties, kas notika pasaulē Otrā pasaules kara laikā un kur šī valsts atrodas tagad. |
- Par rakstu. Domāju, ka par uzvarētāju karā šādā rakstā jātzīst formālais uzvarētājs. Tas ir, kurš kapitulēja un kurš izvirza noteikumus. Parējo pēc tam parāda tālākā vēsture, un mūsu izpratne par notikumiem, un to kas ir uzvara. Pārdomas diezgan jēdzīgas, vienīgim mana versija - asngļi un franči uzvarēja karā, bet zaudēja mierā t.i. apsolūti "nepareizi" un egoistiski izrīkojās ar uzvarēto pusi.--Feens 19:23, 12 martā, 2006 (UTC)
Gramatika
[labot pirmkodu]Gadu skaitļi iekavās
[labot pirmkodu]Cik zinu, gramatiski pareizi aiz gada skaitļiem iekavās ir nelikt punktu. Piem. (2008) vai (2005–2008). Vai ir kaut kur teikts, ka jāliek punktus?--Juris Y. T. 08:17, 2 martā, 2008 (UTC)
- Ja nemaldos, tas norādīts jau "Latviešu valodas gramatika 5. klasei" skatlis bez punkta nozīmē kopskaitu (piemēram 2008 = divi tūkstoši astoņi), bet ar punktu norāda kārtas numuru (piemēram 2008. = divi tūkstoši astotais). Kā reizi problēma priekš TV raidījuma "Vai esmu gudrāks par piektklasnieku". :) --anonīms 08:24, 2 martā, 2008 (UTC)
- Nu to jau es tā kā saprotu, bet nekur neesmu redzējis, ka gadījumos, kad iekavās, informatīvos nolūkos liek gada skaitli bez vārda gads, nekad nelieto punktu. Tas, iespējams, ir tas pats noteikums, kas nosaka, ka informatīvos uzrakstos arī nelieto punktu, piem. veikals atvērts 9-21.--Juris Y. T. 08:35, 2 martā, 2008 (UTC)
- Da vells viņu zina. Jāprasa kādam valodniekam (te laikam Kikos ir vienīgais diplomētais filologs) - pats lieku punktu, bet normatīvos aktus nudien nezinu. --anonīms 08:39, 2 martā, 2008 (UTC)
- Nu ja, es jau arī nezinu likumu, bet paskatījos nupat dažas vēstures grāmatas (izlases kārtībā) un tur visur konsekventi iekavās aiz gada skaitļa neliek punktu, pat tad, ja tas ir teikumā. Vienīgi aiz šaubīgiem gadiem liek jautājuma zīmi (1200?–2005).--Juris Y. T. 08:45, 2 martā, 2008 (UTC)
- Nupat palūkoju plauktos - tas patiesi tā ir. Mani tas izbrīnīja, nebiju līdz tam šādai lietai pievērsis uzmanību. --anonīms 08:50, 2 martā, 2008 (UTC)
- Nu ja, es jau arī nezinu likumu, bet paskatījos nupat dažas vēstures grāmatas (izlases kārtībā) un tur visur konsekventi iekavās aiz gada skaitļa neliek punktu, pat tad, ja tas ir teikumā. Vienīgi aiz šaubīgiem gadiem liek jautājuma zīmi (1200?–2005).--Juris Y. T. 08:45, 2 martā, 2008 (UTC)
- Iebildums! Kikos NAV diplomēts filologs! Bet gada skaitļi iekavās tik un tā bez punkta :) --Kikos 11:15, 2 martā, 2008 (UTC)
- Tad nevajag lietot profesionālo filologu slengu, kā arī saliktus sakārtotus teikumus. ;P Aber kaut kur tas ir noformulēts, kāpēc atšķirība starp gadaskaitli tekstā un iekavās? (Man, starp citu, šķita, ka tas ir tikai enciklopēdijās, vietas taupīšanas nolūkos.) --anonīms 12:25, 2 martā, 2008 (UTC)
- No kaut kurienes (laikam no nenobastotas latenes stundas :) palicis atmiņā par to, ka nevar lietot vairākas pieturzīmes vienu pēc otras. Ķipa teikuma beigās aiz saīsināta gadaskaitļa vēl vienu punktu neliek kā 2008.g. Un šitāds variants būtu nesmuks vai nepareizs (2008.). --Kikos 12:44, 2 martā, 2008 (UTC)
- Ja pieraksts "(2008.)." teikuma beigās ir nesmuks, tad jāraksta "(2008. gads)." vai jāizvairās likt teikuma beigās. Gadu pierakstam tiek izmantoti kārtas skaitļi, kurus latviešu valodā pieraksta ar punktu galā. Neredzu iemeslu, kāpēc būtu jāatkāpjas no šī "likuma". Iespējams, ka drukātās enciklopēdijās neliek punktu vietas taupīšanas pēc, un ko arī vēsturnieki "aizņēmušies" savās publikācijās. --Dainis 19:53, 2 martā, 2008 (UTC)
- Gada skaitļiem iekavās punktu neliek arī visos citos izdevumos, ne tikai enciklopēdijās. Es nevaru atrast nevienu grāmatu latviešu valodā, kur būtu punkti aiz gada skaitļiem, kas norādīti informatīvā nolūkā iekavās.--Juris Y. T. 22:11, 2 martā, 2008 (UTC)
- Ja pieraksts "(2008.)." teikuma beigās ir nesmuks, tad jāraksta "(2008. gads)." vai jāizvairās likt teikuma beigās. Gadu pierakstam tiek izmantoti kārtas skaitļi, kurus latviešu valodā pieraksta ar punktu galā. Neredzu iemeslu, kāpēc būtu jāatkāpjas no šī "likuma". Iespējams, ka drukātās enciklopēdijās neliek punktu vietas taupīšanas pēc, un ko arī vēsturnieki "aizņēmušies" savās publikācijās. --Dainis 19:53, 2 martā, 2008 (UTC)
- No kaut kurienes (laikam no nenobastotas latenes stundas :) palicis atmiņā par to, ka nevar lietot vairākas pieturzīmes vienu pēc otras. Ķipa teikuma beigās aiz saīsināta gadaskaitļa vēl vienu punktu neliek kā 2008.g. Un šitāds variants būtu nesmuks vai nepareizs (2008.). --Kikos 12:44, 2 martā, 2008 (UTC)
- Tad nevajag lietot profesionālo filologu slengu, kā arī saliktus sakārtotus teikumus. ;P Aber kaut kur tas ir noformulēts, kāpēc atšķirība starp gadaskaitli tekstā un iekavās? (Man, starp citu, šķita, ka tas ir tikai enciklopēdijās, vietas taupīšanas nolūkos.) --anonīms 12:25, 2 martā, 2008 (UTC)
- Da vells viņu zina. Jāprasa kādam valodniekam (te laikam Kikos ir vienīgais diplomētais filologs) - pats lieku punktu, bet normatīvos aktus nudien nezinu. --anonīms 08:39, 2 martā, 2008 (UTC)
- Nu to jau es tā kā saprotu, bet nekur neesmu redzējis, ka gadījumos, kad iekavās, informatīvos nolūkos liek gada skaitli bez vārda gads, nekad nelieto punktu. Tas, iespējams, ir tas pats noteikums, kas nosaka, ka informatīvos uzrakstos arī nelieto punktu, piem. veikals atvērts 9-21.--Juris Y. T. 08:35, 2 martā, 2008 (UTC)
- Tātad, kā man teica cilvēks, kuram tas ir maizes darbs (korektors izdevniecībā): "Zolīdos izdevumos raksta ar punktu un g." un strīpiņu utt. Pārējos (izziņu literatūra, enciklopēdijas u.c.) un lielākoties gadījumos, kad runa iet par laika periodu, raksta (2007-2008) bez punktiem un g. Tas tiešām ir vietas ekonomijas nolūkos, kā arī būtiski ir pieturēties pie viena attēlošanas stila. Ja rindkopas sākumā ir izvērsts gada skaitlis (2008.g. 3.marts), tad ir nezolīdi citā vietā likt (2008). Tādas grāmatas, kur par to būtu rakstīts, neesot (nav zināma). --Kikos 09:54, 3 martā, 2008 (UTC)
- Par to raksta Aina Blinkena "Latviešu interpunkcijas" (2009) 369. lpp.: "punktu neliek .. 7) aiz gadskaitļa, ja tas minēts iekavās un ir nepārprotams." --Apekribo (diskusija) 2017. gada 23. maijs, plkst. 21.53 (EEST)
- Piemēram, grāmatu atsaucēs arī aiz gadskaitļiem punktu neliekam. --ScAvenger (diskusija) 2017. gada 23. maijs, plkst. 22.17 (EEST)
- Par to raksta Aina Blinkena "Latviešu interpunkcijas" (2009) 369. lpp.: "punktu neliek .. 7) aiz gadskaitļa, ja tas minēts iekavās un ir nepārprotams." --Apekribo (diskusija) 2017. gada 23. maijs, plkst. 21.53 (EEST)
Materiāls ir patiešām labs, vienīgi daudz literāra rakstura kļūdu - piem., nav tāda fīldmaršala, bet gan feldmaršals, u.t.t. Šo un citu vārdu lietojumu jāpārbauda Pareizrakstības vārdnīcā. Tulkotie teikumi vietumis izklausās ļoti nelatviski, ne no stila, bet no teikuma locekļu kārtības viedokļa. Tur prasās pēc korektūras.
Plus - ļoti pārskriets pār notikumiem tepat Austrumu frontē. Kur tad paliek 1914. gada Krievu Armijas iebrukums Prūsijā, Brusilova pārrāvums (ko varētu izlaist, bet tas nav mazsvarīgi, zinot, ka šo šķirkli lasīs, lai gūtu informāciju par Pirmo pasaules karu un gribēs arī dzirdēt vismaz kaut ko, kas skāris mūsu pašu reģionu). 1917. gadā revolūcija tā vis vienkārši nenotika - vācu armija nespēdama salauzt latviešu / krievu pretestību no Rīgas, apgāja to no flanga, izceļot desantus Monzunda (Rietumigaunijas) arhipelāgā, kas padarīja par bezjēdzīgu Rīgas aizstāvēšanu un ļāva vācu armijai virzīties Sankt Pēterburgas virzienā, izraisot to sociālo sprādzienu, ko vēsture pazīst kā Revolūciju. Domāju, ka šis fakts ir līdzvērtīgs Sommas kaujai no stratēģisko seku, ja ne no apmēru viedokļa. Prasās pēc tā pieminēšanas.
Iepriekšējais koments mans--TrakaisKursis 09:08, 24 jūlijā, 2008 (UTC)
Ieroči
[labot pirmkodu]Varbūt vajadzētu uzrakstīt arī kādi ieroči tika izmantoti? --Standfest 12:39, 22 septembrī, 2008 (UTC)
- Vispārīgs apraksts par jaunu ieroču lietošanu un to attīstību šajā karā varētu būt noderīgs. Vai arī tu domā kā citādi ? ~~Xil (saruna) 19:23, 22 septembrī, 2008 (UTC)
- Tieši tā! ;) --Standfest 15:30, 23 septembrī, 2008 (UTC)
- Tulko vesels-> en:Technology during World War I --Zemgalietis 01:12, 24 jūlijā, 2009 (UTC)
Noteikti piemini, ka pirmo reizi bija pielietoti tanki neteikšu ka ļoti veiksmīgi, kā arī uguns metēji, sinepju gāze, ļoti efektīvas lietas, pozīciju karā, kāds bija Pirmais pasaules karš.