Taukaudi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Taukaudi ir vieni no galveniem audiem.

Taukaudi (latīņu: textus adiposus) ir daudzos orgānos sastopams saistaudu veids, ko veido taukšūnu kopums. Izšķir divus taukaudu veidus — baltos un brūnos. Šie termini ir nosacīti un atspoguļo šūnu nokrāsas īpašības. Baltie taukaudi plaši izplatīti cilvēka organismā, taču brūnie taukaudi sastopami galvenokārt jaundzimušiem un dažiem dzīvniekiem (grauzējiem un ziemojošiem) visas dzīves garumā.[1]

Baltie taukaudi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltie taukaudi atrodas vēdera, gūžu un sēžas zemādā, tauku plēvēs, mezentērijā, iekšējo orgānu taukaudu kapsulā u.c. Saistaudu starpslāņi taukšūnu sakopojumus sadala daiviņās, kurās taukšūnas cieši pieguļ cita citai. Taukaudi ir labi vaskularizēti. Balto taukaudu daudzums ir mainīgs, tas ir atkarīgs no organisma barojuma. Kad badojoties taukšūnu lielie tauku ieslēgumi pārvēršas mazos tauku pilieniņos, ap kuriem grupējas mitohondriji, kas ar taukskābju oksidāzes palīdzību šķeļ taukus.

Atšķirīgas ir sarkano kaulu smadzeņu taukšūnas. Tās izstrādā faktoru, kas veicina neitrofilo leikocītu attīstību. Tās nezaudē taukus, pat badojoties.

Balto taukaudu funkcijas ir šādas: tie mazina mehāniskā trieciena spēku uz orgānu, nodrošina termoizolāciju; ir lipīdu avots enerģētiskām un plastiskām vajadzībām. Turklāt tauku oksidācijas procesā veidojas ogļskābā gāze un ūdens, ko organisms izmanto daudzās vielmaiņas reakcijās.

Svarīga nozīme tauku vielmaiņas regulācijā ir endokrīnajai un nervu sistēmai. Simpātiskās nervu sistēmas nervgaļi, atbrīvojot adrenalīnu, izraisa taukskābju pārvietošanos no taukaudiem asinīs.[2]

Brūnie taukaudi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brūnie taukaudi ir jaundzimušajiem, kā arī zīdītājiem, kas guļ ziemas miegu. Tie sastopami jaundzimušajiem starplāpstiņu zonā, aiz krūšu kaula, gar mugurkaulu un nieres vārtu apvidū. Brūnos taukaudus veido multilokulārās tauku šūnas. Šie taukaudi veido 2-5% no ķermeņa masas. To taukšūnās ir sīki tauku pilieni, daudz mitohondriju, kas satur dzelzi saturošu pigmentu citohromu un piešķir taukšūnām brūno krāsu. Starp brūnajām taukšūnām zarojas plašs asins kapilāru tīkls. Šīm taukšūnām ir nozīme siltumregulācijā. Brūnie taukaudi ir nepieciešami organisma atdzišanas novēršanai, jo tie kompensē lielos siltuma zudumus sakarā ar bērna ķermeņa virsmas samērā lielo laukumu salīdzinājumā ar tā masu. Brūnajās taukšūnās, taukiem sadaloties, pie mitohonrijiem rodas neliels adenozīntrifosforskābes molekulu daudzums. Liela daļa enerģijas izdalās kā siltuma enerģija, kas sasilda organismu.[2]

Hormonālā regulācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tauku noārdīšanos pastiprina arī tiroksīns un dzimumhormoni, turpretī insulīns tauku šūnās veicina triglicerīdu sintēzi.

Baltajiem taukaudiem piemīt arī hormonālā aktivitāte, proti, monolokulārās tauku šūnas ražo hormonu leptīnu, kas, iedarbojoties uz hipotalāma kodoliem, pastiprina tauku oksidēšanas procesus, samazina ēstgribu un sekmē dzimumhormonu sintēzi. Tie nedaudz sintezē estrogēnus, kam ir nozīme klimaksa periodā, kad tos vairs neizdala olnīcas.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Гистология, эмбриология, цитология: учебник / Афанасьев Ю. И., Юрина Н. А., Котовский Е. Ф. и др.; под ред. Афанасьева Ю. И., Юриной Н. А. - 6-е изд., перераб. и доп. - М.: ГЭОТАР-Медиа, 2012. - 800 с.: ил. ISBN 978-5-9704-2258-8
  2. 2,0 2,1 2,2 Aina Dālmane. Histoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2004. 319. lpp. ISBN 9984-770-42-7.