Telemedicīna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Telemedicīna ir informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju izmantošana medicīniskās informācijas apmaiņai. Tas ir viens no visstraujāk augošajiem veselības aprūpes segmentiem pasaulē (ap 20 % gadā).[1]

Priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pieejamība. Telemedicīna ļauj nodrošināt attālinātu medicīnisko aprūpi pacientiem, kas atrodas attālos reģionos.
  • Veselības aprūpes izmaksu samazināšana. Pacientu attālināta uzraudzība, izmantojot mobilās tehnoloģijas, var samazināt ambulatoro apmeklējumu nepieciešamību un nodrošināt attālinātu recepšu pārbaudi un zāļu izrakstīšanas kontroli. Tādējādi ievērojami samazinās medicīniskās aprūpes kopējās izmaksas.[2]
  • Pieredzes apmaiņa. Mobilās tehnoloģijas ļauj medicīnas speciālistiem attālināti konsultēties un dalīties pieredzē, vērot ekspertus un mijiedarboties ar viņiem.[3]
  • Stigmas samazināšana. Daži pacienti ārsta kabinetā jūtas neērti. Piemēram, telepsihiatrija ir efektīvāka nekā klasiskā terapija agorafobijas, karavīru PTST un bērnu psihisko slimību gadījumā.[4]

Trūkumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Telemedicīna nevar pilnībā aizstāt fizisko izmeklēšanu.
  • Rodas nepieciešamība grozīt noteikumus, vadlīnijas un tiesību aktus.[5]
  • Telemedicīna apdraud privātumu, drošību, licencēšanu medicīnas jomā un izmaksu atlīdzināšanu.
  • Telemedicīna prasa ārstam vairāk laika. Ja klātienes konsultācija aizņem 15 minūtes, tad attālinātā konsultācija var ilgt līdz pusstundai.[6] Turklāt pieaug kļūdu risks medicīnisko pakalpojumu sniegšanā.[7]
  • Pastāv tehnisko problēmu rašanās iespēja, tādu kā datu pārraides kļūdas, datu drošības vai uzglabāšanas pārkāpumi, kas ietekmē savienojuma kvalitāti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]