Telesakaru infrastruktūras koplietošana
Telesakaru infrastruktūras koplietošana ir organizatoriski un tehnoloģiski risinājumi, kuri ļauj vairākiem sakaru pakalpojumu sniedzējiem izmantot kopēju infrastruktūru. Tas tiek darīts, lai samazinātu tīkla izveides un uzturēšanas izdevumus. Infrastruktūras koplietošanas apjoms un metodes atšķiras dažādās valstīs atkarībā no likumdošanas un konkurences.
Līdzīga ir viesabonēšana, kur tīkla abonents izmanto citu tīklu pakalpojumus ārpus sava operatora tīkla. Šajā gadījumā savs operators nekontrolē cita operatora aparatūru. Atšķirībā no viesabonēšanas, telesakaru infrastruktūras koplietošanā operators kontrolē kāda cita operatora aparatūru.
Veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Telesakaru infrastruktūras koplietošanas veidi:
- Pasīvā infrastruktūras koplietošana ir neelektronikas infrastruktūras koplietošana
- vietas koplietošana ietver gan masta, gan antenas kopēju izmantošanu, kā arī citu kopēja aprīkojuma (kabeļu, filtru, nojumes, elektroenerģijas avota u.c.) izmantošanu;
- masta jeb torņa koplietošana;
- antenas koplietošana.
- Aktīvā koplietošana ir elektronikas infrastruktūras kopēja izmantošana
- Spektra koplietošana (saukta arī par frekvences koplietošanu). Operators izīrē daļu no savas frekvenču joslas citam operatoram.
- Bāzes stacijas koplietošana. Katrs operators kontrolē savu loģiskā līmeņa Node B tā, ka katrs darbojas savā frekvencē pilnīgi neatkarīgi no partnera operatora, saglabājot kontroli pār bāzes stacijas aktīvo aprīkojumu (uztvērējraidītājiem). Šajā gadījumā radiotīkla kontrolieris un tīkla kodols netiek koplietots.
- Radiotīkla kontroliera koplietošana. Katrs operators neatkarīgi no cietiem kontrolē radiotīkla kontrolieri.
- Tīkla komutatoru apakšsistēmas un maršrutētāju koplietošana jeb pamattīkla koplietošana ietver tīkla komutatoru un maršrutētāju kopēju izmantošanu.
- Tīkla koplietošana var tiek pielietota tur, kur sakaru tīkls ir īpaši veidots koplietošanas nolūkiem.