Tempela—Tatla komēta

Vikipēdijas lapa
55P/Tempel-Tuttle
Atklāšana
Atklājējs/i Ernsts Tempels
Horass Pernels Tatls
Atklāšanas datums 1865. gada 19. decembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums

1366 U1; 1699 U1; 1699 II; 1865 Y1; 1866 I; 1965 M2; 1965 IV; 1965i;

1997 E1
Orbitālie parametri
Epoha 1998. gada 8. marts (JD 2450880.5)
Afēlijs 19.6924 AU
Perihēlijs 0.9766 AU
Lielā pusass (rādiuss) 10.3345 AU
Ekscentricitāte 0.9055
Apriņķojuma periods 33.2226 a
Slīpums 162.486°

Tempela—Tatla komētu (oficiālais apzīmējums 55P/Tempel-Tuttle) neatkarīgi viens no otra atklāja vācu astronoms Ernsts Tempels (Ernst Tempel) 1865. gada 19. decembrī un amerikāņu astronoms Horass Pernels Tatls 1866. gada 6. janvārī. Tā ir periodiskā komēta ar apriņķojuma laiku 33,2 gadi. Komētas diametrs ir apmēram 4 km.

Komētas orbītā esošās vielas daļiņas izraisa Leonīdas. Komētas orbīta Zemes orbītu šķērso gandrīz perpendikulāri. Tādējādi plūsma nav izkliedējusies Zemes gravitācijas ietekmē un joprojām ir šaura. Tādēļ ik pēc 33 gadiem ir vērojams Leonīdu maksimums.

Pēdējoreiz komēta Saulei bija pietuvojusies 1998. gada 28. februārī. Nākamais perihēlijs būs 2031. gada 20. maijā.