Tempela—Tatla komēta
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i |
Ernsts Tempels Horass Pernels Tatls |
| Atklāšanas datums | 1865. gada 19. decembrī |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums |
1366 U1; 1699 U1; 1699 II; 1865 Y1; 1866 I; 1965 M2; 1965 IV; 1965i; 1997 E1 |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 1998. gada 8. marts (JD 2450880.5) | |
| Afēlijs | 19.6924 AU |
| Perihēlijs | 0.9766 AU |
| Lielā pusass (rādiuss) | 10.3345 AU |
| Ekscentricitāte | 0.9055 |
| Apriņķojuma periods | 33.2226 a |
| Slīpums | 162.486° |
Tempela—Tatla komētu (oficiālais apzīmējums 55P/Tempel-Tuttle) neatkarīgi viens no otra atklāja vācu astronoms Ernsts Tempels (Ernst Tempel) 1865. gada 19. decembrī un amerikāņu astronoms Horass Pernels Tatls 1866. gada 6. janvārī. Tā ir periodiskā komēta ar apriņķojuma laiku 33,2 gadi. Komētas diametrs ir apmēram 4 km.
Komētas orbītā esošās vielas daļiņas izraisa Leonīdas. Komētas orbīta Zemes orbītu šķērso gandrīz perpendikulāri. Tādējādi plūsma nav izkliedējusies Zemes gravitācijas ietekmē un joprojām ir šaura. Tādēļ ik pēc 33 gadiem ir vērojams Leonīdu maksimums.
Pēdējoreiz komēta Saulei bija pietuvojusies 1998. gada 28. februārī. Nākamais perihēlijs būs 2031. gada 20. maijā.
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |